Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. panta 2.⁴ daļu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestāžu amatpersonas saņem vienreizēju pabalstu 50% apmērā no šā panta 2.² vai 2.³ daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, guvusi [..] smagu, vidēju vai vieglu [ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām] veselības bojājumu. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestāžu amatpersonas minēto pabalstu neizmaksā, ja nelaimes gadījums noticis laikā, kad tā atradusies cita darba devēja rīcībā, un tas nav bijis saistīts ar dienesta pienākumu izpildi.

Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka  attiecīgā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī veselības bojājumus, sakarā ar kuriem izmaksā šo pabalstu, nosaka MK noteikumi Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”.

Atbilstoši noteikumu Nr. 565 III.¹ sadaļas 22.³ punktā minētajam, lai amatpersona saņemtu Atlīdzības likumā noteikto pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, bet persona ir guvusi smagu, vidēju vai vieglu (ja pārejošā darbnespēja ilgst vairāk par sešām dienām) veselības bojājumu, tai mēneša laikā pēc darbnespējas beigšanās ir jāiesniedz institūcijā, kurā amatpersona veic dienesta pienākumus, iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē.

Ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, tad amatpersonai vienlaikus ar iepriekš minēto iesniegumu institūcijā jāiesniedz paskaidrojums par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, apliecinājumu, ka nepastāv Atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kā arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu Nr. 565 III.¹ sadaļā ir noteikta darba devējam iesniedzamā informācija, kā arī pabalsta pieprasīšanas kārtība, tostarp termiņš, kurā jāiesniedz konkrētie dokumenti.

Tā kā lēmums par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu ir administratīvais akts, tad to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 565 22.⁸ punktu lēmumu par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.

MK noteikumu Nr. 943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 9. punktā noteikts, ka centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Savukārt minēto noteikumu 10. punktā noteikts, ka centra direktora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.