Civillikuma 149.pants paredz, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Paternitātes pieņēmu var apstrīdēt bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas. 

Tātad - bērna māte vai tās bijušais vīrs, kas pēc paternitātes pieņēmuma ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs, var iesniegt tiesā paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību ar pamatojumu – faktu izklāstu. Bioloģiskajam tēvam šādu tiesību nav. Viņš tiek pieaicināts tiesā kā trešā persona. Ja bioloģiskais tēvs gatavs tiesā apliecināt, ka ir šī bērna tēvs, savukārt bijušais vīrs – to, ka viņš nevar būt bērna tēvs, tad tiesa visticamāk apmierinās prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums un ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā tiks atzīsts par neesošu no tā izdarīšanas dienas. 

Tiesai DNS analīzes nav nepieciešamas, ja nepastāv strīds par bērna patieso izcelšanos.