Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar nodokli.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti abi nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;

2) vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības  atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar nodokli, tad aprēķināms kapitāla pieaugums.

Ja nekustamais īpašums ir iegūts kā dāvinājums, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību, kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.

Ja nekustamais īpašums ir iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar lauksaimniecības zemes atsavinātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamo īpašumu pārdod 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz lauksaimniecības zemes atsavinātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:

1) vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu ir iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un lauksaimniecības zemes atsavinātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas ir iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un lauksaimniecības zemes atsavinātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

3) aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000. gada 31. decembrim.

Lauksaimniecības zemes vienības pārdošanas noteikumi jānoskaidro pašvaldībā.