Ja uzturlīdzekļus maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, tad tie netiek maksāti par periodu, kamēr bērns nemācās. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka uzturlīdzekļi var tikt maksāti līdz 21 gada vecumam, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību.

Ja uzturlīdzekļus maksā bērna vecāks, tad vasaras brīvlaiks netiek uzskatīts par periodu, kad uzturlīdzekļi nav jāmaksā. Vasaras periodā vecāku pienākumu apjoms, tostarp uzturlīdzekļu izmaksa, nemainās.

Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Attiecīgi Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Ja bērns pēc iestāšanās augstskolā nestrādā algotu darbu un nespēj pats sevi uzturēt, tad vecākam jāturpina maksāt uzturlīdzekļi.