No Administratīvās atbildības likuma 36. panta izriet, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja šāda iespēja tieši ir noteikta likumā.

Saskaņā ar minētā likuma 151. pantu amatpersona, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu par soda piemērošanu vai lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Minētā likuma 168. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Augstāka amatpersona saskaņā ar minētā likuma 173. panta pirmo daļu cita starpā var pieņemt lēmumu, pārsūdzēto lēmumu atstājot negrozītu un sūdzību noraidot.

Savukārt tiesības pārsūdzēt augstākas amatpersonas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, Administratīvās atbildības likumā nav paredzētas.

Šāds tiesiskais regulējums administratīvo pārkāpumu lietās ieviests ar mērķi, lai procesā iesaistītās personas nepārsūdzētu jebkuru lēmumu, tādā veidā novilcinot procesa gaitu un nepamatoti noslogojot amatpersonas un tiesu.[1

[1] Armagana S. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 175. lpp.