Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. daļu dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Iespējams, ka šādas ziņas mājas pārvaldniekam ir iesniedzis otrs darījuma dalībnieks.

Zemesgrāmatu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā katrs iedzīvotājs (par maksu) ir likumīgi tiesīgs iegūt datus par jebkuru sevi interesējošu īpašumu. Iegūstot šādas ziņas, katrs informācijas pieprasītājs (un arī ieguvējs) kļūst par šo ziņu patstāvīgu datu apstrādes pārzini un ir atbildīgs saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 normām.

Līdz ar to jums kā datu subjektam (īpašniekam, kas ir reģistrēts publiskajā zemesgrāmatu reģistrā) ir tiesības noskaidrot, kādas personas ir apskatījušas (apstrādājušas) jūsu personas datus (īpašumtiesību reģistra saturošos datus), vēršoties ar iesniegumu zemesgrāmatu reģistrā (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 15. panta 1. daļas c) apakšpunkta izpratnē: personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās).  

Mājas pārvaldniekam ar līgumu (un no tā izrietoši arī ar likumu: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums) ir uzlikts pienākums veikt mājas apsaimniekošanu un vest mājas lietu. Saņemot ziņas par īpašumtiesību maiņu, pārvaldnieks ir tiesīgs pārbaudīt šo informāciju (ieskatīties zemesgrāmatas nodalījumā).

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai citi mājas iedzīvotāji bija tiesīgi nosūtīt e-pastā pārvaldniekam jūsu īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, paskaidrojam, ka šāda datu apstrāde – nodošana trešajām personām (kaut arī šai trešajai personai (pārvaldniekam) ir tiesības veikt šādu datu apstrādi) – nav tiesiska.