Labdien! Kas notiek ar inženiertehniskajām būvēm (šajā gadījumā – ūdenstorni), kuras ir celtas padomju laikā un palikušas bez īpašniekiem? Ūdenstornis bijis kolhoza, vēlāk jau paju sabiedrības īpašums un ticis izmantots ūdens apgādei ciemā. 1995. gadā paju sabiedrība beigusi darbību un ir likvidēta, taču ūdenstornis palicis nereģistrēts zemesgrāmatā, tam nav kadastra numura. Arī vietējā pašvaldība un būvvalde nevar atrast informāciju, vai būvei ir kāds īpašnieks (fiziska persona vai arī pati pašvaldība). No būvvaldes ir saņemta izziņa tikai par būves veidu, bez informācijas par īpašuma piederību. Savukārt pati būve atrodas uz divu zemes īpašumu (privātīpašumu) robežas, apkārt nav pašvaldības zemes, un tornis pilnībā atrodas uz privātās zemes. Vai šādā gadījumā, ja pēc paju sabiedrības likvidēšanas nav iespējams atrast informāciju par iespējamo īpašnieku vai mantinieku, ūdenstornis varētu kļūt par valsts īpašumu? Vai uz šo situāciju varētu attiecināt Civillikuma 417. punktu: “Manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.”