Latvijā manta tiek mantota trīs veidos – likumiskā ceļā, kuru nosaka Civillikums un kurā mantinieku loks ir skaidrs, ar testamentu, kurā mantojuma atstājējs pauž savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu. Vairāk informācijas par likumisko mantošanu (Civillikuma 390., 391. pants) lasiet šeit. Rakstā ir pieejams zvērināta notāra Jāņa Skrastiņa skaidrojums.

Lai uzsāktu mantošanas lietu, jādodas pie notāra – vispirms uz konsultāciju. Ar notāru var sazināties arī attālināti, izmantojot vietni latvijasnotars.lv. Pie notāra ir jāvēršas pēc deklarētās dzīvesvietas vai arī nekustamā īpašuma (jūsu gadījumā dzīvokļa) atrašanās vietas.

Latvijā ir noteikta pieteikšanās sistēma mantojumam – katram mantiniekam, kurš vēlas mantot, pašam jānāk pie notāra un jāpiesakās.

No jūsu jautājuma nav skaidrs, kāds laiks ir pagājis kopš jūsu tēva nāves un ko viņš ir paspējis izdarīt pēc savas sievas (jūsu mātes) nāves.

Civillikums nosaka: “Ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (692. p. 2. d.) vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk un ja viņš līdz augšā norādīto termiņu (693. p.) notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.”

Pastāv iespēja, ka jūsu tēvs atbilstoši Civillikuma 691. pantam ir pieņēmis mantojumu klusējot. To var noskaidrot pie notāra.

Ja mantiniekam nav zināms, vai mantojuma lieta jau ir sākta, Latvijas Zvērinātu notāru padomē ir mantojuma lietu reģistrs, kurā jebkurš interesents pēc mirušās personas datiem var šo informāciju noskaidrot – telefoniski un arī klātienē.

Mantojuma kārtošanas izmaksas pie notāra ir atkarīgas no atstātā mantojuma vērtības. Tāpēc sazinieties ar notāru par turpmākajām darbībām mantojuma lietas sakārtošanā.