Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Katra dzīvokļa īpašnieka pienākumos ietilpst pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes u. c. (dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta izpratne). Šāds pienākums ir izpildāms neatkarīgi no tā, vai attiecīgais īpašnieks dzīvo šajā īpašumā vai ne. Bez šaubām, savstarpējo norēķinu attiecībās ir jāņem vērā patērējamo resursu attiecināšana uz katru no īpašniekiem, t. i., uz īpašnieku, kurš šajā īpašuma nedzīvo, nebūtu attiecināmas individuāli patērējamo resursu izmaksas (piemēram, aukstā vai karstā ūdens patēriņš).

Tas dzīvokļa īpašnieks, kurš otra īpašnieka vietā ir veicis visus maksājumus, ir tiesīgs pieprasīt no otra līdzīpašnieka nesamaksāto daļu. Šādas prasījuma tiesības ir izlietojamas, ņemot vērā civiltiesisko noilgumu. Civillikuma ceturtās daļas “Saistību tiesības” 1895. pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Tādējādi jūs varat realizēt atprasījuma tiesības (piedzīt no otra līdzīpašnieka nesamaksāto saistību daļu) laika periodā par pēdējiem desmit gadiem. 

Civillikuma trešās daļas “Lietu tiesības” 1074. pants noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. 1075. pants nosaka: ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Lai noformētu nekustamā īpašuma pirkuma un pārdevuma darījumu un veiktu norēķinus pušu starpā, rekomendējam jums izmantot darījuma kontu kredītiestādē. Šādā gadījumā abi dzīvokļa īpašnieki gūst bankas garantiju naudas saņemšanas jautājumā.