Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Ja bērna vecāku starpā tika noslēgta vienošanās pie notāra un ir noteikts uzturlīdzekļu apmērs, tad puses var to palielināt, abpusēji vienojoties un parakstot papildu vienošanos par grozījumiem.

Ja viens no vecākiem nepiekrīt un nevēlas grozīt uzturlīdzekļu apmēru un bērnu vecāku starpā pastāv strīds, bērna mātei ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļa apmēra palielināšanu. Ja bērna māte vēlas uzturlīdzekļu summas palielināšanu, viņai ir jāpierāda un jāpamato tiesai, kāpēc tieši tāds uzturlīdzekļu apmērs viņai ir nepieciešams, saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, kas nosaka: katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tas nozīmē, ka bērna mātei ir jāiesniedz pierādījumi, kas norāda, ka tieši tāda uzturlīdzekļu summa bērnam ir nepieciešama ik mēnesi. Tiesa izvērtē prasības pieteikumā norādīto pamatojumu un iesniegtos pierādījumus, kā arī lūdz atbildētājam iesniegt savus paskaidrojumus un pierādījumus, piemēram, informāciju par bērna tēva ikmēneša ienākumiem un izdevumiem, kā arī apstākli, ka bērna tēvam ir jauna ģimene, piedzimis vēl viens bērns u. c. Tiesa izvērtē abu pušu sniegtos paskaidrojumos, pierādījumus un argumentāciju.