FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 4. aprīlī apmeklēja Latvijas Organiskās sintēzes institūtu Rīgā. Apmeklējuma laikā Valsts prezidents tikās ar institūta pārstāvjiem, iepazinās ar centra darbību un apskatīja piecas laboratorijas – biotehnoloģiju, liela mēroga sintēzes, farmaceitiskās farmakoloģijas, organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju un fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta apmeklējumam pievienojās arī Valsts prezidenta, Valsts prezidenta padomnieces likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos un Valsts prezidenta padomnieces izglītības, zinātnes un jauniešu iniciatīvu jautājumos "ēnas", kuras karjeras izglītības programmā "Ēnu diena" izzināja Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba ikdienu un pienākumus.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
