Saskaņā ar Civillikumā noteikto mantošanas kārtību pirmie tiek aicināti mantot laulātais un pirmās šķiras mantinieki: bērni. Ja bērni visi ir nolēmuši atraidīt mantojumu, tad kā otrie tiek aicināti mantot otrās šķiras mantinieki: vecāki, brāļi, māsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo īsto brāļu un māsu bērni.

Svarīgi ir saprast, ka mantojuma atraidīšana vienmēr ir neatgriezeniska, proti, nevar mantojumu atraidīt ar nosacījumu, ka mana daļa pāriet kādam konkrētam mantiniekam. Saskaņā ar Civillikuma 781. pantu, kas reiz atraidījis viņam piekritušu mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk. Tā mantojuma daļa, ko mantinieks ir atraidījis, tiek sadalīta starp pārējiem līdzmantiniekiem atbilstoši viņu mantojuma daļām.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Ja mantojuma atstājējam nav bērnu vai ja minētās personas atkrīt (tostarp ir atraidījušas mantojumu), pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un dzīvokļa iekārtu. Uz otru pusi no mantojuma varēs pieteikties otrās šķiras mantinieki un to sadalīs savā starpā atkarībā no tā, cik personas pieteiksies uz mantojumu. Ja uz mantojumu pieteiktos kaut vai viens mantojuma atstājēja bērns, tad mantojumu sadalītu laulātā un bērns vienādās daļās katram 1/2 un mantojums nepārietu uz zemākas šķiras mantiniekiem. Pēc pārdzīvojušās laulātās (mātes) nāves bērni varēs pieteikties uz visu viņas mantojumu, kurā ietilps arī manta, ko viņa mantoja no sava laulātā.

Ja mantojuma atstājēja mantojums tiek sadalīts starp laulāto un otrās šķiras mantiniekiem, tad bērni no savas mātes savukārt varēs mantot tikai 1/2 daļu, ko viņa mantoja no sava laulātā.