Dienests Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – iestāde) ir valsts dienesta veids, kuru pilda iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona).

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – IeM dienesta gaitas likums) 2. panta otrajai daļai IeM sistēmā ietilpst IeM padotībā esošās iestādes – Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests –, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

IeM dienesta gaitas likuma 4. pants paredz obligātās prasības dienestam, proti, dienestā var atrasties persona:

• kura ir Latvijas pilsonis;
• kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
• kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
• kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
• kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
• pār kuru nav nodibināta aizgādnība.

IeM dienesta gaitas likuma 7. pants noteic, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

• kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;
• kurām ir vismaz vidējā izglītība;
• kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;
• kurām ir nevainojama reputācija;
• kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.

Vienlaikus jārēķinās ar to, ka Valsts policijā ar vidējo izglītību persona nevarēs pretendēt augstāk par ierindnieka amatu, jo IeM dienesta gaitas likuma 15. panta trešajā daļā noteikts, ka amatpersonas amata aprakstā jānorāda šāda nepieciešamā minimālā izglītība:

• ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – vidējā izglītība;
• kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – profesionālā (vismaz 2. profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē – vidējā izglītība);
• leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;
• majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

Valsts policijas mājaslapā norādīts, ka policijas darbiniekus dienestam Valsts policijā sagatavo Valsts policijas koledža, kurā ir iespējams apgūt šādas izglītības programmas:

• arodizglītības programmu “Policijas darbs” (piešķiramā kvalifikācija “Valsts policijas jaunākais inspektors”);
• pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu “Policijas darbs” vienā no četrām specializācijām: 1) izmeklēšanas darbs, 2) kārtības policijas darbs, 3) kriminālpolicijas darbs, 4) eksperta dienesta darbs; (piešķiramā kvalifikācija “Valsts policijas jaunākais virsnieks”);
• profesionālās pilnveides izglītības programmu “Policijas darba pamati” (personām ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību noteiktās izglītības tematiskajās jomās un izglītības programmu grupās).

Plašāka informācija pieejama Valsts policijas koledžas interneta mājaslapā: www.policijas.koledza.gov.lv.

Kopš 2017. gada Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskajā fakultātē arī tiek īstenota studiju programma “Policijas darbs”. Vairāk par šo studiju programmu informāciju var meklēt RSU mājaslapā.

Savukārt saskaņā ar likuma “Par policiju” 21. pantu pašvaldības policijas darbinieks var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

• ir pilngadīgs Latvijas pilsonis;
• nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
• nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
• ir ieguvusi vismaz vidējo izglītību.

Vienlaikus turpmākajai karjeras izaugsmei pašvaldības policijā arī būs nepieciešama augstākā izglītība. Piemēram, ja persona vēlēsies kļūt par pašvaldības policijas vecāko inspektoru, būs nepieciešama vismaz 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

Piemēram, šobrīd Rīgas pašvaldības policija (RPP) aicina pieteikties kārtībnieka amatam. RPP mājaslapā norādītas šādas prasības:

• pilngadīgs/-a Latvijas pilsonis/-e;
• vidējā izglītība un vēlme apgūt jauno;
• teicamas latviešu valodas prasmes (C1), angļu, krievu un/vai citu svešvalodu zināšanas;
• laba fiziskā sagatavotība un stresa noturība;
• spēja darboties komandā, kā arī patstāvīgi pieņemt lēmumus;
• labas saskarsmes spējas, precizitāte un augsta atbildības sajūta;
• atsaucīgs, godīgs, atbildīgs, disciplinēts un vērsts uz attīstību.

Tāpat vakancē norādīts, ka RPP piedāvā sākotnējo apmācību un profesionālās pilnveidošanās iespējas.

Proti, sākotnēji, lai kļūtu par policijas darbinieku, pietiek ar vidējo izglītību, bet, ja ir vēlme policijā turpmāk veidot karjeras izaugsmi, būs nepieciešama arī augstākā izglītība.