No jautājuma saprotams, ka mopēda vadītājs, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, izraisīja avāriju, kā rezultātā cieta nepilngadīgs motocikla vadītājs, kurš guva miesas bojājumus, taču kriminālprocess ir izbeigts. Tādā gadījumā abām pusēm bija jāsaņem lēmums, kurā norādīts, uz kāda pamata tas tika izbeigts.

Nezinot visus faktiskos lietas apstākļus, iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi un dažus pieņēmumus.

Krimināllikuma (KL) 260. pants paredz, ka:

• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu;
• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem;
• par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Taču vienlaikus KL 261. pants paredz, ka ar transportlīdzekļiem, kas norādīti KL 175., 176., 260., 262.–265. un 284. pantā, jāsaprot visu veidu automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem.

Proti, KL izpratnē mopēds nav uzskatāms par transportlīdzekli, jo tā darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem.

KPL 377. pants paredz, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja:

• nav noticis noziedzīgs nodarījums;
• izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
• iestājies noilgums;
• pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu;
• persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;
• stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu;’
• tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas;
• nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata;
• noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums;
• konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, šķiet, ka uzsāktais kriminālprocess tika izbeigts, jo nenotika noziedzīgs nodarījums KL izpratnē. Proti, noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un KL normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Taču, kā jau iepriekš tika minēts, KL 260. panta izpratnē mopēds nav uzskatāms par transportlīdzekli.

Kriminālprocesa izbeigšanas pamats varētu būt pamatots arī tādā gadījumā, ja motocikla vadītājs guva vieglus miesas bojājumus, jo KL 260. pantā atbildība paredzēta, sākot ar vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas nodarīti cietušajam.

Kā iepriekš LV portālam norādījis Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināta advokāta palīgs Armands Smans, saskaņā ar KPL  7. panta otro daļu un 377. panta 9. punktu obligāts pamats kriminālprocesa izbeigšanai pret vainojamo personu būtu konstatējams, ja vainojamās personas darbības ir kvalificētas pēc KL 260. panta pirmās daļas (ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums) un ir noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums, kā arī ir pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums.

Iespējams, sākotnēji atbilstoši KPL 7. pantam tika uzsākts kriminālprocess sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Proti, izdarot 260. pantā minētos pārkāpumus, lai uzsāktu kriminālprocesu, obligāti nav jāsaņem pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu šādā situācijā var uzsākt, piemēram, policija, kas ieradusies ceļu satiksmes negadījuma vietā. Savukārt vēlāk jau iestādē policija konstatējusi, ka kriminālprocesa uzsākšanai nav pamata.

Vienlaikus policijai šādā gadījumā tik un tā bija jāpieņem lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, savukārt jums ir tiesības ar to iepazīties, visticamāk, tādā veidā iegūstot atbildes uz visiem jautājumiem.

Jādomā, ka, izbeidzot kriminālprocesu, avārijā iesaistītajām pusēm tiks uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība.

Mopēda vadītājam atbilstoši CSL 58. pantam varētu iestāties administratīvā atbildība par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, par ko paredzēta naudas soda piemērošana velosipēda vadītājam no 2 līdz 6 naudas soda vienībām (no 10 līdz 30 eiro), bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 3 līdz 14 naudas soda vienībām (no 15 līdz 70 eiro).

Savukārt motocikla vadītājam atbilstoši CSL 51. panta piektajai daļai varētu iestāties administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, par ko paredzēta naudas soda piemērošana transportlīdzekļa vadītājam no 8 līdz 56 naudas soda vienībām (no 40 līdz 280 eiro). Administratīvās atbildības likuma (AAL) 6. pants paredz, ka pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.

Vienlaikus jāņem vērā, ka arī administratīvā pārkāpuma procesā motocikla vadītājs var tikt atzīts par cietušo AAL ietvaros.

Saskaņā ar AAL 34. panta otro daļu personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

Atbilstoši AAL 43. pantam cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un attiecībā uz kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu. Vienlaikus cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi.

Vēršam uzmanību, ka sniegtajai atbildei ir tikai informatīvs raksturs, jo, nezinot konkrētus lietas apstākļus, nav iespējams sniegt precīzu atbildi.

Savukārt, ja kāda no pusēm uzskata, ka pieņemtais iestādes lēmums ir prettiesisks, to var pārsūdzēt. Visai nepieciešamajai informācijai, piemēram, kādā termiņā un kur iespējams pārsūdzēt lēmumu, jābūt norādītai pieņemtajā lēmumā.