Darba laika regulējums ietverts Darba likuma 130. panta pirmajā daļā, kas noteic, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Savukārt Darba likuma 141. panta pirmā daļa noteic, ka atpūtas laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Minētā panta otrā daļa noteic, ka atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus.

Līdz ar to pirmšķietami darba laiks, kura ietvaros jūs nododat naudas līdzekļus, beidzoties maiņai, aizpildāt dokumentāciju, kas bija tieši saistīta ar jūsu darba pienākumiem, veicot darbu ar kasi, ir uzskatāms par jūsu darba laiku, kurš jāuzskaita darba laika uzskaites dokumentos un jāapmaksā.

Darba likuma 137. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Atbildība par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ir noteikta Darba likumā. Saskaņā ar Darba likuma 162. pantu par darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kuri noteikti šā likuma 158., 159., 160. un 161. pantā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai  – no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai: no četrpadsmit līdz divsimt divdesmit naudas soda vienībām.