Parasti servitūtu nodibina ar pušu vienošanos (līgumu) vai tiesas spriedumu, ja šādu vienošanos nevar panākt. Pirmajā gadījumā puses savstarpēji vienojas par servitūta nodibināšanas noteikumiem, sastādot attiecīgu līgumu, un lūdz notāram sagatavot nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Šie dokumenti kalpos par pamatu servitūta ierakstīšanai zemesgrāmatā. Savukārt, ja vienošanos nevar panākt, tad strīda jautājums risināms tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tomēr jāņem vērā, ka būvniecības procesā pastāv arī cits tiesisks mehānisms šādu problēmu risināšanai, kas panākams, saskaņojot ar kaimiņu būvprojekta risinājumu. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 9. punktu būvprojekta saskaņojumu ar trešo personu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna vai kā atsevišķu dokumentu (piemēram, līgumu), lai no tā izrietētu nepārprotama piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam (šajā gadījumā: ēkas novietnei). Tas nozīmē, ka arī no pašreizējā kaimiņa var lūgt šādu piekrišanu, kas aizvietos iepriekšējā īpašnieka doto saskaņojumu.

Pamats: Civillikuma 1231. pants, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.