Nelaimes gadījums darbā ir darbavietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Tāpat negadījums darbā ir saslimšana ar infekciju slimību, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu, skatīt Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk — MK noteikumi Nr. 950) 2. punktu.

Nelaimes gadījums darbā katrā ziņā ir jāizmeklē, ja nelaimes gadījuma dēļ darba nespējas zudums ir ilgāks par vienu dienu. MK noteikumos Nr. 950 ir noteikts, kurš un kādos gadījumos izmeklē nelaimes gadījumu:

• darba devējs atbilstoši 24. punktā noteiktajiem gadījumiem;
• Valsts darba inspekcija atbilstoši 25. punktā noteiktajiem gadījumiem.

Valsts darba inspekcija kontrolē darba devēja veikto nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

Par darbā notikušu nelaimes gadījumu ir jāpaziņo darba devējam un, ja nepieciešams ārstēties, jāvēršas ārstniecības iestādē. Ārstniecības iestādē ir jānorāda, ka nelaimes gadījums noticis darbavietā. Ārsts jums izsniegs darbnespējas lapu, savukārt darba devējam izsniegs izziņu par nelaimes gadījuma smaguma pakāpi, kura nepieciešama, lai izmeklētu nelaimes gadījumu darbā. Ārstniecības iestāde par nelaimes gadījumu darbā ziņo arī Valsts darba inspekcijai, lai Valsts darba inspekcija varētu kontrolēt darba devēja veikto nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Nelaimes gadījumus darbā nevajag slēpt ne darbiniekiem, ne darba devējiem. Faktiski nav iespējams “lēti kompensēt” nelaimes gadījumus darbā, ja par tiem uzzina Valsts darba inspekcija.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir atlīdzību ja pie tām ir vērsusies:

• sociāli apdrošinātās persona (vai tiesību pārņēmēja) ar rakstisku pieprasījumu piešķirt apdrošināšanas atlīdzību;
• Valsts darba inspekcija ar elektroniski sniegtu informāciju par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai atzinumu par arodslimību.

Slimības pabalstu par nelaimes gadījumiem darbā piešķir, pamatojoties uz izsniegto darbnespējas lapu. Darba devējs, maksājot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošina cilvēku pret risku palikt bez ienākumiem sakarā ar darbspēju zaudējumu arodslimības vai nelaimes gadījuma dēļ. Kompensācijas galvenokārt izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, nevis darba devēja līdzekļiem, bet attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā darba devējam pastāv pienākums izmaksāt slimības naudu par pirmajām desmit darba nespējas dienām, līdz ar to slimības naudas un atlīdzības izmaksa nelaimes gadījuma darbā gadījumā tiek izmaksāta šādi:

• Par pirmajām desmit darba nespējas dienām slimības nauda tiek izmaksāta saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 7. panta pirmās daļas piektā punkta noteikumiem, saskaņā ar šiem noteikumiem darba devējam ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas;
• Sākot no darba nespējas vienpadsmitās dienas, slimības pabalstu izmaksā, pamatojoties uz likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta pirmās daļas noteikumiem, saskaņā ar kuriem slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
• Pēc darba nespējas nedēļas 26. nedēļas slimības pabalstu var piešķirt, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, skatīt likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta trešās daļas noteikumus.
• Papildus darba devējam pastāv pienākums izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.

Savukārt atlīdzība tiek aprēķināta, ņemot vērā jūsu algas apmēru un darba nespējas perioda kalendāra dienu skaitu (skatīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 12. punktu), ievērojot, ka atlīdzība arodslimības vai nelaimes gadījuma dēļ ir piesaistīta jūsu darba algas apmēram. Darba devējam nav pienākuma pusgadu maksāt kompensāciju laikā, kad saņemat slimības pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Šķiet, ka 700 eiro mēnesī darba devējs, visticamāk, ir maksājis tāpēc, ka lielāko daļu darba algas maksā darbiniekiem, nemaksājot par to nodokļus, līdz ar to slimības pabalsts, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ir mazs. Ja darba devējs nemaksātu 700 eiro mēnesī, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstus nepalielinātu, jo no visas darba algas nav veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai (kā skaidrojāt, “darba devējs negrib maksāt apdrošināšanu”). Saņemot darba algu, par kuru netiek maksāti nodokļi, katrs darbinieks pakļauj sevi šādam riskam. No darba devēja puses šāda rīcība ir prettiesiska, par to var sūdzēties gan Valsts darba inspekcijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, šīm iestādēm nav pamats atklāt darba devējam, ka kurš darbinieks ir sūdzējies.

Ja darbspēju atjaunot nav pilnībā iespējams, tad arī bez darba devēja rīkojuma varat doties uz ārstniecības iestādi vai pie ārsta un saņemt nosūtījumu darbnespējas zuduma noteikšanai. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteiks darbspēju zudumu, pamatojoties uz kuru jums attiecīgi izmaksās atlīdzību par darbspējas zaudējumu. Šo atlīdzību jūs varat saņemt arī tajos gadījumos, ja turpināt strādāt. Arī neizārstējamas kājas traumas var būt par pamatu darbspējas zudumam.

Papildus visam iepriekš minētajam pēc nelaimes gadījuma darbā jums ir tiesības arī uz atlīdzību par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos un medicīnisko rehabilitāciju, aprūpi, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, kā arī ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstu.