Ja bērna vecāki spēj savstarpēji vienoties par bērna saskarsmi ar atsevišķi dzīvojošu vecāku, tad katrā konkrētajā gadījumā paši vecāki nosaka saskarsmes kārtību, kas apmierina puses. Jāņem vērā, ka, abpusēji nosakot saskarsmes kārtību ar bērnu, jāņem vērā bērna intereses, kurām jābūt prioritārām. Nosakot saskarsmes kārtību, var detalizēti norunāt, kur, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem notiek saskarsme. Ņemot vērā to, ka vecāks un bērns dzīvos dažādās valstīs, var vienoties par to, kurā valstī vecāks tiekas ar bērnu, kas sedz transporta izdevumus utt. Tāpat var vienoties par konkrētu laika periodu, kuru bērns pavada pie šī atsevišķi dzīvojoša vecāka (piemēram, vasaras brīvlaikā). Saskarsmes kārtībā var ietvert arī bērna un vecāka attālinātu komunikāciju, izmantojot dažādus saziņas līdzekļus. Ja vecāks piekrīt tikai attālinātai saziņai ar citā valstī dzīvojošu bērnu, ir jāizvērtē, vai tas atbilst bērna interesēm.

Saskaņā ar Civillikuma 181. pantu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība).

Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Ja vecāks ir vardarbīgs pret bērnu, tad saskarsmi var ierobežot. Un, ja puses nevar labprātīgi vienoties par saskarsmes kārtību, tad to var noteikt tiesas ceļā. Saskaņā ar Civillikuma 182. pantu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Saskarsmes persona ir fiziskā persona, kuras klātbūtnē, ja tā piekrīt, īsteno saskarsmes tiesību. Saskarsmes persona var būt arī juridiskā persona, kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesības īstenošanas laikā.

Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.

Vairāk par saskarsmi ar bērnu var izlasīt portālā publicētajā skaidrojumā “Saskarsmes tiesības un pienākumi” šeit.

Personai ir tiesības saņemt individuālu konsultāciju pie jebkura jurista vai zvērināta advokāta, kas darbojas ģimenes tiesību jomā, un ar šāda speciālista palīdzību sagatavot vienošanās par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.