Vai uzņēmums var pārdot īpašnieka dāvinātās daļas virs nominālās vērtības?
Saskaņā ar Komerclikuma 193. panta 1. daļu sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas. Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 188. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi, kā arī 189. panta pirmās daļas noteikumi. Likuma 189. panta 1. daļa nosaka: kad dalībnieka daļas tiek pārdotas, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības, ja statūtos nav noteikts citādi.
Iegūstot daļas īpašumā, saskaņā ar Komerclikuma 155. panta 1. daļu dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai. Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrība atsavina savas kapitāldaļas nominalvērtības apmērā. Tai nav tiesību noteikt daļas cenu, kas ir augstāka par nominalvērtību.
Taču var izveidoties situācija, kad pirmpirkuma tiesības vēlas izlietot vairāki dalībnieki un daļas nav iespējams sadalīt proporcionāli, tad starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, kuras nevar proporcionāli sadalīt. Statūtos var paredzēt citu kārtību, kādā sadalāmas atlikušās daļas (Komerclikuma 189. panta 8. daļas izpratnē). Tādējādi atsevišķu (nesadalāmo) daļu vērtība var būt virs nominālvērtības (izsoles cena). Šādā gadījumā saskaņā ar Komerclikuma 197. panta 3. daļu, ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155. panta otrās daļas noteikumiem, tad starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!