Labdien! Vēršos pie jums ar pāris jautājumiem par parāda cedēšanu. Ar kādiem nosacījumiem parādu piedziņas uzņēmums var nodot parāda piedziņu tiesai, ja parādnieks maksā, bet ne tik lielu summu, kā to vēlas piedzinēji, teiksim, 20–30 EUR mēnesī (kopējais cedētais parāds ir ap 900 EUR)? Vai parādnieks drīkst izteikt vēlmi un piedāvāt piedzinēju uzņēmumam savu apmaksas grafiku un vēlamo summu, balstoties uz savām finansiālajām iespējām? Cilvēks maksā parādu, taču parāda summa nesamazinās, bet tikai pieaug, respektīvi, no cedētās parāda summas 900 EUR nu jau parāds sasniedzis 1600 EUR, turklāt ir iemaksāti jau 450 EUR un katru mēnesi tiek veikti maksājumi 30 EUR apmērā. Parādu piedziņas uzņēmums skaidro, ka iemaksas ir mazas, bet procenti aug. Mēnesī tie ir 50 EUR, un katru mēnesi nāk klāt. Vai tas ir likumīgi? Kā parādnieks var sevi likumīgi pasargāt? Viņš neatsakās maksāt, maksājumi tiek veikti, bet nekas neiet mazumā, tikai aug klāt. Parādu piedziņas uzņēmums piedāvāja apturēt procentus tikai ar nosacījumu, ja mēneša maksājums būs 265 EUR, bet, protams, cilvēkam nav tādas summas, ko novirzīt. Paldies!
Parādu ārpustiesas atgūšanas procesu Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs var nodot tiesai izskatīšanai prasību par parādu piedziņu apstākļos, kad netiek pildīts pušu starpā noslēgtais līgums (uz kura pamata radies parāds) vai vienošanās starp parādnieku un kreditoru vai tā tiesību pārņēmēju. Līdz ar to, ja netiek apmierināti kreditora prasījumi vai tie tiek apmierināti mazākā apjomā, kā to vēlas kreditors, pēdējam ir tiesības nodot lietu izskatīšanai tiesā.
Bez šaubām, parādnieks drīkst izteikt savu vēlmi par parāda atmaksas sadalīšanu daļās un piedāvāt savu atmaksas kārtību (ņemot vērā parādnieka mantisko stāvokli) likuma 8. panta 2. daļas izpratnē. Taču šāds parādnieka piedāvājums nav saistošs kreditoram vai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam, un, ja vienošanos pārrunu ceļā nav iespējams panākt, lietu izskatīšanai var nodot tiesā. Vērtējot parāda pieaugumu, jānoskaidro iemesli, kādēļ kreditors ir pieprasījis šādu parāda atmaksas apmēru (parāda aprēķins). Atbilde ir meklējama arī noslēgtajā aizdevumu līgumā, kas iespējami paredz nokavējuma procentus, likumiskos procentus un līgumsodu. Līgumsoda apmērs nevar pārsniegt 10% no pamatparāda apjoma (Civillikuma 1716. panta izpratnē), nokavējumu procentu pieaugums ir aprobežojams ar pamatparāda apmēru (ne vairāk kā 100% apmērā no pamatparāda summas), savukārt likumisko 6% no simta gadā (Civillikuma 1765. pants) pieaugums ir iespējams līdz pilnīgai parāda dzēšanas dienai. Tādējādi, lai izvērtētu aprēķināto summu likumību, jums jāvēršas pie kreditora vai parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja ar lūgumu izskaidrot pieprasītā parāda apmēru.
Vienīgais veids, kā minēto situāciju atrisināt, ir vienoties ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju par parāda atmaksas sadalīšanu daļās noteiktā termiņā. Ja tas neizdodas, tad lieta jānodod izskatīšanai tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!