Mājokļu īres jautājumus reglamentē likums „Par dzīvojamo telpu īri”, kurā paredzēta īres līgumu slēgšana rakstveidā. Tas ir likumā noteiktais vienīgais tiesiskais pamats īrniekam aizņemt konkrētās telpas.

Rakstisks īres līgums aizsargā abas puses – gan īrnieku, gan izīrētāju. Kā liecina juristu pieredze, par savu tiesību aizskārumu sūdzas gan viena, gan otra puse. Ja īres līgumattiecības noformētas juridiski pareizi, arī domstarpību gadījumos tās risināt ir vienkāršāk vai arī – līdz strīdam puses nenonāk.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pants “Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi” paredz: īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu. Ja īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Ja līgumā paredzētas īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam vairākos likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu.

Īres līgumattiecību problēmas bija galvenais temats Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajās Notāru dienās marta sākumā. Notāru mājaslapā notary.lv ir publicēti ieteikumi, kā juridiski korekti slēgt līgumu un kāda informācija jāiekļauj līgumā, tostarp arī norēķinu kārtība:

• Pakalpojumi, kādus īrnieks/nomnieks izmantos, norēķinu kārtība par tiem
• Īres/nomas maksa, kārtība, kādā tā grozāma
• Komunālo maksājumu samaksas kārtība, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nomas maksas norēķini (ja tāda ir)
• Savstarpējo norēķinu kārtība un termiņi
• Drošības naudas samaksa, tās izmantošana, atdošanas kārtība un termiņi

Līgumā svarīga arī cita informācija (tā darbības termiņš un īpašuma atbrīvošanas kārtība, tostarp līguma izbeigšanas un īrnieka/nomnieka izlikšanas pamati u.c.).

LV portālā ir skaidrots, kādā ceļā risināmas domstarpības. Piemēram, e-konsultāciju „Kā lauzt īres līgumu”  sniegusi zvērināta advokāte Larisa Riņķe:

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā teikts: „Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.”

Ja īrnieks ir brīdināts par īres līguma pārtraukšanu parādu dēļ un ja mēneša laikā parāds nav samaksāts, izīrētājs var iesniegt prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamo telpu ierādīšanas.

Visus šos prasījumus var apvienot vienā prasībā.