Ja pareizi sapratām, tad uzturlīdzekļi bērna uzturam tika maksāti skaidrā naudā otram bērna vecākam un rakstveida pierādījumu tam nav (pieņemšanas un nodošanas akti utt.), savukārt pēdējos gados uzturlīdzekļi tika piedzīti, tiesu izpildītājam uzsākot izpildu lietvedību un veicot sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu piespiedu izpildi.

Ja pusēm ir strīds par uzturlīdzekļu parāda esamību, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk – persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Tātad persona ir tiesīga vērsties tiesā ar prasības pieteikumu un tiesas ceļā aizsargāt savas tiesības.

Ja rakstveida pierādījumu, kas pierāda uzturlīdzekļu samaksu, nav, ir arī citi pierādīšanas līdzekļi, ar kuriem persona var mēģināt pierādīt uzturlīdzekļu samaksas faktu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 95. panta pirmo daļu tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

Civilprocesa likumā ir ietverti vairāki pierādīšanas līdzekļi: pušu un trešo personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, lietiskie pierādījumi, eksperta atzinums, institūcijas atzinums. Piemēram, ja personai ir liecinieki, kuri bija klāt uzturlīdzekļu samaksas brīžos, tad šie liecinieki var liecināt tiesā par viņiem zināmajiem apstākļiem.

Lai izvērtētu, kas konkrētajā gadījumā var kalpot par pierādījumu uzturlīdzekļu samaksai, persona ir tiesīga vērsties pēc individuālās konsultācijas pie jebkura zvērināta advokāta vai jurista, kas praktizē ģimenes tiesību jautājumos.