Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas vai ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Lai anulētu deklarēto dzīvesvietas adresi, ar iesniegumu par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. Rīgā iesniegumu var aizpildīt Rīgas domes apmeklētāju centrā, kas tālāk to nodos Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai.

Lēmumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu attiecīgā iestāde pieņem viena mēneša laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Jebkurā gadījumā process par deklarētās dzīvesvietas ziņu pārbaudi ir ilgs, bet bez maksas.

Iesniegumā jānorāda iespējami detalizētāka informācija, kas palīdzētu pašvaldībai pieņemt lēmumu. Noteikti jānorāda personas, kurai lūdz anulēt ziņas par deklarēšanos dzīvesvietā, vārds, uzvārds un personas kods; adrese, no kuras vēlas izdeklarēt personu, un pamatojums, kāpēc vēlas to darīt. Iesniegumam klāt jāpievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai dzīvojamās telpas īres līgums; pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; pirkuma (maiņas, dāvinājuma) līgums; citi dokumenti, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai.

Pašvaldības lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija. Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, attiecīgā iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam, nosūtot uz šo adresi vēstuli. Ja ziņas ir patiesas, personai šajā adresē ir jābūt sasniedzamai. Jebkurā gadījumā no personas gaida atbildi 10 darba dienas.

Personai pēc dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas viena mēneša laikā ir jādeklarējas citur. Ja tas nenotiek, iestāde, kura pieņēma anulēšanas lēmumu, var personas vietā reģistrēt deklarēto dzīvesvietu, ja ir konstatēts nekustamais īpašums ar adresi, kurā šī persona dzīvo, vai ja ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Vienlaikus jānorāda, ka persona, kuru vēlaties izdeklarēt, ir jūsu dēls, līdz ar to viņam ir tiesisks pamats dzīvot pašreiz deklarētajā adresē. Proti, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants paredz, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja:

• tai pieder šis nekustamais īpašums;
• attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
• šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Pastāv cits – tomēr sarežģītāks – risinājums, kas saistīts ar to, ka īpašniekam uz īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tostarp iemitināt īpašumā ģimenes locekļus un citas personas. Arī konkrētajā gadījumā tiesību normas var tulkot tā, ka jūs radinieku esat iemitinājis savā īpašumā (ja ar viņu nav noslēgts īres līgums – vismaz šādos apstākļos būtu strīdīgi attiecināt uz minēto gadījumu likumu “Par dzīvojamo telpu īri”). Tādēļ, ņemot vērā, ka likums aizsargā katru īpašuma valdījumu, īpašnieks var vērsties tiesā ar attiecīgu prasību par valdījuma aizsardzību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 5. punktu dzīvokļa īpašniekam pār dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, arī tiesības iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas. Savukārt atbilstoši Civillikuma 912. pantam katru valdījumu likums aizsargā.