Administratīvā procesa likuma 61. pants nosaka: administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta otro daļu vai citiem likumiem nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai.

Šī likuma 54. panta 2. daļa nosaka: informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus.

No jautājuma izriet, ka jūs tikāt nopratināts un par minēto tika sastādīts nopratināšanas protokols.

Ja esat administratīvā procesa dalībnieks, jums ir tiesības iepazīties ar sūdzību, taču, ja sūdzības iesniedzējs nav devis piekrišanu savu personas datu atklāšanai, tad iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt minēto lietu, ir pienākums anonimizēt visus tās personas datus, kas identificē vai var identificēt sūdzības iesniedzēju, kā arī citas personas (ja sūdzībā tādas ir minētas).

Kā tas ir nostiprināts judikatūrā, administratīvā procesa dalībnieks, vēloties saņemt informāciju no lietas materiāliem, īsteno savas procesuālās tiesības, līdz ar to ir piemērojams nevis Informācijas atklātības likums, bet speciālais regulējums – Administratīvā procesa likuma normas.

Ja iestāde liedz procesa dalībniekam iepazīties ar lietas materiāliem, tas būtiski ierobežo procesa dalībnieka iespēju pilnvērtīgi līdzdarboties lietas risinājuma rašanā. Šāda iestādes rīcība var tikt atzīta par procesuālu pārkāpumu, kura ietekme uz administratīvās lietas iznākumu ir rūpīgi izvērtējama.

Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas iegūt informāciju, kas nav iekļauta lietas materiālos, bet ir tās iestādes rīcībā, kura ir ierosinājusi administratīvo procesu, procesa dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā ar atsevišķu pieteikumu, aizstāvot Latvijas Republikas Satversmē un Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības uz informāciju.

Augstākās tiesas 20.01.2017. lēmums Nr. SKA-172/2017 (6-70015715/6).