Neatkarīgi no tā, vai bērnam un vecākiem ir vienāds vai atšķirīgs uzvārds, pārstāvot bērna intereses, piemēram, ārstniecības iestādē, gan tētim, gan mammai ir jāpierāda, ka viņi patiešām ir bērna likumiskie pārstāvji, proti, bērna vecāki.

Tas, pirmkārt, nepieciešams, lai izpildītu Pacientu tiesību likumā noteikto prasību, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu (13. panta pirmā daļa).

Bērna dabiskie likumiskie pārstāvji ir dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki (Civillikuma 223. pants). Lai gan tas varētu šķist pašsaprotami, ka, piemēram, bērna mamma ir mamma, tomēr jāsaprot, ka ārstniecības persona jūs visbiežāk personīgi nepazīs, tāpēc lūgs uzrādīt dokumentus, kas apliecina radniecību.

Piemēram, ja bērnam tiks veikta kāda manipulācija (vakcinācija, operācija vai tamlīdzīgi), ārstniecības personai ir jāpārliecinās, ka tai piekrīt likumiskais pārstāvis, nevis tante, vecmāmiņa vai cita persona ar tādu pašu uzvārdu.

Otrkārt, pacientam ir jāapliecina sava identitāte, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. To paredz Pacientu tiesību likuma 15. panta ceturtā daļa, kurā teikts: “Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt šādu dokumentu”.

Pacienta identitāti nepieciešams pārbaudīt gan tādēļ, lai aizpildītu dokumentāciju, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, gan tādēļ, lai ievērotu personas datu aizsardzības prasības. Piemēram, viens no personas datu apstrādes pamatprincipiem ir pārziņa pienākums gādāt par to precizitāti. Tā kā runa ir par īpašas kategorijas sensitīvu personas datu apstrādi, nevērīga ārstniecības iestādes darbinieku attieksme pret to pārbaudi nebūtu pieļaujama, turklāt, ja ārstniecības gaitā tiek izmantoti slimības vēstures dati, to precizitāte ir ļoti svarīga.

Tādējādi bērnu līdz 14 gadu vecumam var ārstēt tikai ar likumiskā pārstāvja (viena no vecākiem) vai viņa pilnvarotas personas piekrišanu.

Ierodoties ārstniecības iestādē ar vienu no vecākiem, ir jāuzrāda šādi dokumenti:

1. bērna dzimšanas apliecība, kurā norādīts vecāka vārds, un vecāka pase vai personas apliecība;

2. bērna pase vai personas apliecība un vecāka pase ar ierakstu par bērnu (ja ieraksta par bērnu pasē nav, tad 1. variants).

Svarīgi paturēt prātā, ka 2. variantā ārstniecības iestāde var atteikt pakalpojumu, ja vecākam būs tikai personas apliecība. Iemesls tam ir vienkāršs – personas apliecībā netiek norādītas ziņas par bērniem.