Jebkuru sociālo pakalpojumu, arī ilgstošu sociālās aprūpes pakalpojumu, piešķir tikai pēc pašas personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstiski izteiktās vēlmes tos saņemt, ko izsaka iesniegumā pašvaldības sociālajā dienestam.

Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju tiesa var ierobežot izņēmuma gadījumos konkrētās jomās tikai tad, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt (Civillikuma 357. pants). Tas nozīmē, ka nevienu personu tiesa nevar atzīt pilnībā par rīcībnespējīgu.

Kārtība, kā tiek pieņemti lēmumi par personas rīcībspējas ierobežošanu, noteikta Civilprocesa likuma 33. nodaļā (“Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ”).

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē – pēc ārstniecības iestādes adreses.

Tiesa, ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtē personas spējas un nosaka rīcībspējas ierobežojuma apjomu, piemēram, personai rīcībspēju ierobežo tādās jomās kā: maksājumu izdarīšana un saņemšana; darījumu slēgšana; rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām; komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana un citās jomās.

Tiesai kopā ar pieteikumu ir jāiesniedz pierādījumi, kas pamato, kādēļ personas rīcībspēja būtu ierobežojama kādā konkrētā jomā. Iesniegtos pierādījumus tiesa vērtē. Tiesa ņem vērā arī bāriņtiesas un prokurora, kuriem ir jāpiedalās tiesas sēdē, viedokli un iesniegtos pierādījumus. Tāpat tiesa gan pēc pušu lūguma, gan pēc savas iniciatīvas pieprasa papildu pierādījumus, piemēram, pieprasa izziņas no ārstniecības iestādēm un citām iestādēm.

Tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Tiesai ir pienākums aicināt uz tiesas sēdi arī personu, kuras rīcībspēju ierobežos, un uzklausīt šīs personas viedokli.

Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju, tā nodibina šai personai aizgādnību. Aizgādnis rīkojas tikai tiesas noteiktajā apjomā.

Civilprocesa likuma 128. pants noteic, kādā veidā iesniegšanai tiesā rakstveidā ir noformējams prasības pieteikums. Vispirms jānorāda tiesa, kurā iesniedzams prasības pieteikums, tad ir jānorāda ziņas par prasītāju – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta (ja tādas nav, tad faktiskā dzīvesvieta). Secīgi jānorāda arī zināmās ziņas par atbildētāju un trešo personu, ja tāda ir.

Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcībspējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

Civilprocesa likuma 269. pantā (kas ir 33. nodaļā) noteikts, ka tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

Savukārt, ja tiesa atzīst, ka pieteicējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu, tiesas izdevumi uzliekami pieteicējam.