Lai precīzāk atbildētu uz jūsu jautājumu, būtu nepieciešams redzēt nekustamā īpašuma zemesgrāmatu.

Primāri Civillikumā ir nostiprināts zemes un uz tās esošās būves nedalāmības princips (Civillikuma 968. pants). Tas nozīmē, ka zeme un uz tās esošā būve ir savstarpēji saistītas un nav atdalāmas. Tomēr, ja vēsturiski ir veidojies šāds kopīpašums un ir pieļaujama tā dalīšana, tad, dalot šādu kopīpašumu, Civillikuma princips būtu jāņem vērā.

Dabā pastāv dažādi kopīpašuma veidi, tāpēc pusēm un tiesai būtu jāņem vērā taisnīgākais un tiesiskākais risinājums. Šo jautājumu ir iespējams risināt kopīpašnieku starpā. Kopīpašnieki patstāvīgi savā starpā var vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, piemēram, atpērkot vienam kopīpašniekam visu kopīpašnieku domājamās daļas vai, piemēram, piedāvājot nopirkt savu nekustamā īpašuma domājamo daļu, šādi izbeidzot kopīpašumu.

Ja kopīpašuma sadale starp kopīpašniekiem nav iespējama, tad jautājums ir risināms tiesā, ceļot prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Tiesai saskaņā ar Civillikumā noteikto par kopīpašuma sadali (Civillikuma 1075. pants) ir jātaisa atbilstošs spriedums. Ja kopīpašumā esošajā  dzīvojamā mājā katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamā daļa no dzīvokļa, tad attiecīgi tā ir kopīpašuma daļa, kas ar visu kopīpašuma sastāvu var tikt izsolīta. Ja dzīvokļa īpašums ir pastāvīgs nedalāms nekustamais īpašums ar savu kadastra numuru zemesgrāmatā, tad, sadalot šādu nekustamo īpašumu, tiesai, taisot spriedumu, jāņem vērā Civillikuma normas par zemes un uz tās esošās būves nedalāmības principu. Ja tomēr zeme un ēka ar dzīvokļa īpašumiem tiks sadalīti kā patstāvīgi nekustamie īpašumi, dzīvokļa īpašniekiem, lai nokļūtu un dzīvotu savā īpašumā, droši vien būs jāslēdz ar trešo personu (zemes īpašnieku) zemes nomas vai nekustamā īpašuma lietošanas līgums.