Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos noskaidrot, kāda procedūra jāveic, lai īpašumu oficiāli atzītu par bezsaimnieka mantu. Situācija ir šāda. Esmu mājas vecākā, mājā ir 7 dzīvokļi. Dzīvokļa Nr. 1 saimniece 2017. gada 11. janvārī nomira. Vietējā pašvaldībā noskaidroju, ka dzīvokli kundze nopirkusi no pašvaldības 2001. gada 30. jūlijā, bet to līdz pat savai nāves dienai nav reģistrējusi zemesgrāmatā. Par dzīvokli ilgstoši netika maksāta apsaimniekošanas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis, tādējādi ir uzkrājies parāds gan pret pašvaldību, gan komunālo pakalpojumu apsaimniekotājiem. Noskaidroju arī, ka 2018. gada 7. septembrī vietējā pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli mirušās kundzes mantiniekiem, aicinot sakārtot īpašumu un pieteikt savas likumiskās mantojuma tiesības uz dzīvokli Nr. 1. Pēc man pieejamās informācijas mantinieki nav pieteikušies un savas saistības nokārtojuši. Dzīvoklis netiek apsaimniekots, un tā stāvoklis strauji pasliktinās, bojājot visu daudzdzīvokļu ēku. Kā arī dzīvokļa Nr. 1 nenokārtotās parādsaistības un nenokārtotās īpašumtiesības liedz pārējiem dzīvokļu īpašniekiem realizēt nepieciešamo nama energoefektivitātes projektu un jumta nomaiņu. Jautājumi ir šādi: Ja kundze, nopērkot dzīvokli no pašvaldības, līdz pat savai nāves dienai to nav reģistrējusi zemesgrāmatā, tad kurš šobrīd ir dzīvokļa īpašnieks – pašvaldība, mirusī kundze vai viņas mantinieki? Cik ilgā laikā mantiniekiem ir jāpiesaka savas tiesības uz mantojumu? Vai publikācija par mantojuma atklāšanos “Latvijas Vēstnesī” ir vienīgais veids, kā oficiāli informēt mantiniekus? “Latvijas Vēstnesī” par manis minēto dzīvokli šādu publikāciju neatrodu, vai ar pašvaldības sūtītu ziņojumu nepietiek (pašvaldība 2018. gada 7. septembrī ir nosūtījusi vēstuli mirušās kundzes mantiniekiem, aicinot sakārtot īpašumu un pieteikt savas likumiskās mantojuma tiesības uz dzīvokli). Ja publikācija “Latvijas Vēstnesī” ir obligāta, tad kuram tā ir jāpublicē, un kā es kā mājas vecākā to varu ietekmēt? Kāda procedūra jāveic, lai minēto dzīvokli atzītu par bezsaimnieka mantu un to kāds varētu oficiāli iegādāties? Kādi soļi man kā mājas vecākajai būtu jāveic? Zinu, ka nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā, bet vai tas būtu jādara pašvaldībai, komunālo pakalpojumu sniedzējam (pret abiem iepriekšminētajiem mirušajai kundzei ir parādsaistības) vai man kā mājas vecākajai?
Saskaņā ar Civillikuma 693. pantu likumā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi. Ja mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un konstatē, ka manta atzīstama par bezmantinieka mantu, un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu tā piekrīt valstij.
Ja dzīvoklim nav īpašnieka, piemēram, ielūkojoties zemesgrāmatā (www.zemesgramatas.lv) un valsts kadastra informācijas sistēmā (www.kadastrs.lv), tad pēc nepieciešamības būtu jāveic tālākas darbības. Jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma īpašnieki ne vienmēr īpašumu reģistrē zemesgrāmatā, un tam var būt dažādi finansiālie vai citi iemesli.
Ja informācija par nekustamā īpašuma īpašnieku nav atrodama, tad jums kā ieinteresētai personai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu – minētā nekustamā īpašuma atzīšanu par bezīpašnieka mantu. Sagatavojot tiesai nepieciešamos dokumentus, nepieciešama pašvaldības izziņa, ka īpašums nav pašvaldības bilancē; izziņa no Valsts zemes dienesta (ka nekustamajam īpašumam nav īpašnieku); zemesgrāmatu nodaļas izziņa par īpašniekiem (ka nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā), kā arī arhīva izziņa par ēkas bijušajiem īpašniekiem (likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”).
Tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pantā nostiprinātajam principam ir personai, kura vēlas aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Piemēram, tas var būt arī kāds no tiesību subjektiem, kuriem saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32. punktu valstij piekritīgā manta tiek nodota bez maksas.
Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās īpašums nonāk valsts uzskaitē, un tālāk ar to rīkojas akciju sabiedrība “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekš Privatizācijas aģentūra). Pēc likuma publisko aktīvu pārvaldītājam “Possessor” ir jāpiedāvā attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai pārņemt dzīvokli pašvaldības īpašumā. Ja pašvaldības dome atsakās pārņemt nekustamo īpašumu, publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor” var veikt darbības īpašuma pārdošanai izsolē. Izsoles notiek elektroniski, un izsolē ir tiesības piedalīties arī jums (detalizētāk par izsolēm skatīt https://www.possessor.gov.lv/izsoles/).
Darbības pēc tiesas sprieduma taisīšanas noteiktas arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
