Augstākā izglītība tiesību zinātnē personai sniedz vairākas karjeras iespējas, piemēram, darbu valsts pārvaldē, privātos uzņēmumos, kā arī tiesās, advokatūrā, prokuratūrā, notariātā, Eiropas Savienības un starptautiskās institūcijās.

Augstskolās noteiktās prasības personai, kura tiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neliedz studēt tiesību zinātni, taču vairumā normatīvo aktu, kuri reglamentē iespējamās nākotnes profesijas, gan ir noteikti ierobežojumi.

Piemēram, Latvijas Republikas Advokatūras likuma 15. pants paredz, kādos gadījumos persona nevar tikt uzņemta par zvērinātu advokātu, un viens no šajā pantā minētajiem punktiem noteic, ka par zvērinātu advokātu nevar uzņemt personu, kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto; pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota.

Arī Prokuratūras likuma 37. pants paredz, ka par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar kļūt persona, kura ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Tāpat Notariāta likuma 10. pants noteic, ka par zvērinātu notāru nedrīkst kļūt persona, kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto; pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); kurai ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu; kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota.

Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pants (tas ir dienests Iekšējās drošības birojā, Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā) paredz, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.

Līdzīgi ierobežojumi ir noteikti arī citās profesijās, kas saistītas ar tiesību zinātni. Par konkrēto profesiju un tiesībām tajā profesionāli darboties informācija jāmeklē attiecīgās nozares normatīvajā aktā.