Zvērināta advokāte skaidro, ka šādu lēmumu pieņemšana nav pretēja Dzīvokļa īpašuma likumam, taču vērš uzmanību uz apstākli, ka veidot apsaimniekotāja atlīdzību ieskaita veidā nav prātīgākais variants, arī ņemot vērā grāmatvedības principus.

Valsts ieņēmumu dienests savukārt norāda: no aprakstītās situācijas ir saprotams, ka mājas apsaimniekošanas biedrība vienam no mājas iemītniekiem, kas sniedz konkrētus apsaimniekošanas pakalpojumus, vēlas atlīdzināt par pakalpojumiem, samazinot dzīvokļa rēķinu. Fiziskās personas atbrīvojums no apsaimniekošanas maksas veido personai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Tādējādi fiziskās personas ienākumu veido biedrības nosegtās dzīvokļa rēķina summas, un no šīm summām fiziskai personai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Savukārt biedrībai, kas izmaksā ienākumu (atlīdzina dzīvokļa rēķina maksu), ir pienākums iesniegt VID paziņojumu par šīm summām.

Sedzot dzīvokļa rēķina summas, fiziskā persona nav obligāti jāreģistrē kā darba ņēmējs, tomēr biedrība var fizisko personu arī pieņemt darbā un maksāt darbaspēka nodokļus no fiziskās personas ienākuma vai fiziskā persona pati var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja un no apmaksātajām dzīvokļa rēķinu summām maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas, izvēloties vēlamo nodokļu maksāšanas režīmu.

Detalizēta informācija par iespējamajiem nodokļu maksāšanas režīmiem no saimnieciskās darbības ienākuma ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas sadaļā: “Privātpersonām”– “Saimnieciskās darbības veicēji”.