Iesākumā norādu, ka līgums nav tikai tāds darījums, kurš ir noslēgts rakstveidā. Latvijā bez rakstiski noslēgta līguma izšķir arī tādas līguma formas kā mutvārdos noslēgts līgums un ar konkludentām darbībām jeb ar rīcību piekrītot noslēgti līgumi. Daudzi līgumi ikdienā tiek noslēgti tieši bez rakstiskas vienošanās, piemēram, sadzīviska kāda priekšmeta “atdošana” kādam (patiesībā tiek noslēgts dāvinājuma līgums). Tāpat lietotas lietas iegāde (pirkuma līgums) ļoti bieži notiek, vienkārši veicot līguma izpildi no abām pusēm, viena puse dod līguma izpildījumu, bet otra to pieņem. Atsevišķu līgumu noslēgšanai likumā ir noteikts pienākums tos noformēt rakstveidā, kā arī Civillikumā ir noregulētas sekas pat tādiem līgumiem, kuriem būtu jābūt noslēgtiem rakstveida formā, bet tie ir izpildīti vai apsolīti bez rakstveida apliecinājuma.

Aizdevuma līgums ir reāllīgums, un tas ir spēkā līdz ar aizdevuma, šajā gadījumā naudas, nodošanu aizdevuma ņēmējam. Aizdevuma ņēmējs varēja arī nepieņemt aizdevumu, jo parasti neviens līgums nav obligāti jānoslēdz, līdz ar to ir konstatējama arī otras puses vēlme noslēgt aizdevuma līgumu. Visticamāk, aizdevuma ņēmējs pat pats lūdza aizdevēju noslēgt aizdevuma līgumu un aizdot naudu. Ir tiesības prasīt arī likumiskos procentus par sveša kapitāla izmantošanu, kas Civillikuma 1765. pantā noteikti 6% gadā. Parāda atgūšana šādā kārtībā būs apgrūtinoša, ja parādniekam nav oficiālu ienākumu.

Parastā gadījumā, ņemot vērā, ka aizdevuma rezultātā izveidojušās attiecības ir civiltiesiskas attiecības, jums jāvēršas tiesā pret parādnieku civilprocesuālā kārtībā, lai panāktu parāda atmaksu piespiedu kārtā.

Tomēr pastāv situācijas, kurās reizēm ir arī saskatāmi noziedzīga nodarījuma sastāvi. Tādā gadījumā var vērsties policijā. Vienīgā starpība starp parastu parāda neatmaksāšanu un krimināli sodāmu darbību (naudas izkrāpšanu) ir mērķis, ar kādu nauda tika saņemta aizdevumā. Parāda neatmaksāšanas gadījumā persona aizņēmās naudu ar mērķi to atdot, bet vēlāk, nonākusi finansiālās grūtībās, nespēj to atdot. Savukārt krimināli sodāma ir tāda naudas paņemšana, kurā viena puse domā, ka aizdod naudu, bet tās saņēmējs jau no paša sākuma ir vēlējies tikai iegūt šo naudu savā īpašumā un nav taisījies to atdot, tāpēc izmantojis viltu un otras personas uzticēšanos, slēpjot šādu naudas izkrāpšanas nolūku aiz norunātā aizdevuma līguma.

Par to, vai jūsu radinieks ir ticis apkrāpts vai viņam ir jāvēršas tiesā par parāda atmaksu, ir jāspriež pēc parādnieka rīcības. Pazīmes, kas liecina par krāpšanu ir, piemēram, aizdot naudu prasījis pats parādnieks, nauda lūgta aizdot kādam noteiktam mērķim, kas izrādījušies meli, nekad nav veikts neviens parāda atmaksas maksājums, parādnieks ir parādā arī citām personām, līdz ar to labi zina, ka visus parādus atdot nespēs, un citas pazīmes. Ja ir skaidri redzams, ka nauda ir izkrāpta, nevis noticis parasts aizdevums, tad nepieciešams vērsties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

Jautājumā uzskaitītie pierādījumi ir derīgi gan kriminālprocesā, gan civilprocesā.