Ja iesniedzāt sūdzību par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem, tad atbilstoši Kriminālprocesa likuma 337. panta otrās daļas otrajam punktam to skatīs izmeklēšanu uzraugošais prokurors.

Izmeklēšanu uzraugošā prokurora regulējums ir noteikts Kriminālprocesa likuma 37. pantā, kuram ir trīs daļas. 37. panta otrajā daļā ir aprakstīti uzraugošā prokurora pienākumi, bet trešajā daļā tiesības. Pienākumi no tiesībām atšķiras ar to, ka pienākumi ir obligāti. Tas nozīmē: konstatējot kādu no 37. panta otrajā daļā minētajām lietām, uzraugošajam prokuroram obligāti ir jārīkojas, tomēr 37. panta trešajā daļā minētās tiesības nav vienmēr jāveic obligāti.

Ievērojot, Kriminālprocesa likuma 336. panta noteikumus, nav pamata pieņemt sūdzību no kriminālprocesā pilnīgi neiesaistītas personas, jāpieņem tikai procesā iesaistītas personas sūdzība, kā arī sūdzību no personas, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu. Atbilstoši arī citām Kriminālprocesa normām nebūtu pieļaujams sniegt motivētu atbildi uz tādas personas iesniegumu kriminālprocesā, kura tajā nav nekādā veidā iesaistīta. Pretējā gadījumā katra persona varētu iegūt lielāku vai mazāku apjomu ar ziņām par kriminālprocesu, vienkārši iesniedzot sūdzību uzraugošajam prokuroram un saņemot motivētu atteikumu, kas būtu kriminālprocesa izmeklēšanas noslēpuma izpaušana pretēji Kriminālprocesa likuma 375. panta noteikumiem, turklāt arī kavētu kriminālprocesa virzību un nepamatoti noslogotu prokuroru ar pienākumu atbildēt.

Visticamāk, jautājumā aprakstītā situācija, pilnībā ignorējot pamanītu pārkāpumu, neatbilstu kriminālprocesa un prokuroru ētikas kodeksa pamatprinicpiem, jo tas nav savienojams ar taisnīgu un godīgu kriminālprocesa veikšanu un uzraudzību, kā to paredz likums. Bet šāds apsvērums nav saistīts ar to, kāda atbilde tiek sniegta uz iepriekš vērtēto sūdzību.