Saskaņā ar Civillikuma 693. pantu, ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltajam mantiniekam tas jāievēro.

Ja tāds termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātajam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam.

Ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskajā valdījumā (692. p. 2. d.), bet pretējā gadījumā: no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Saskaņā ar Civillikuma 694. pantu, ja tajā laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (692. p. 2. d.) vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk un ja viņš līdz iepriekš norādīto termiņu (693. p.) notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskajā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

Tātad, ja mantojuma atstājēja mantojums bērnu (mantot aicināto) faktiskajā valdījumā neatrodas un ir pagājis gads no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies, tad atzīstams, ka mantot aicinātie mantojumu atraidījuši.

Jūs varat iepazīties ar atbildēm uz līdzīgiem jautājumiem, piemēram, šo.