Ja bērna tēvs ir oficiāli ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tas nozīmē paternitātes atzīšanu.

Bērna tēvam ir tādas pašas tiesības kā bērna mātei.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Saskaņā ar Civillikuma 178. panta otro daļu, ja vecāki dzīvo šķirti, kopīga vecāku aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Un saskaņā ar šā panta trešo daļu jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Par saskarsmi ar bērnu – saskaņā ar Civillikuma 181. pantu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība).

Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Ja nav pamatotu šķēršļu bērna saskarsmei ar tēvu (tēvs neapdraud bērna veselību un/vai dzīvību, no bērna tēva puses netiek pielietota psiholoģiska, fiziska vai seksuāla vardarbība pret bērnu utt.), tad bērna mātei nav tiesību liegt bērna tēvam tikties un komunicēt ar bērnu. Tas pats attiecas arī uz tikšanos un komunikāciju (saskarsmi) ar bērna tēva radiniekiem. Jāatceras, ka galvenais kritērijs, risinot ar bērna tiesībām saistītus jautājumus ir bērna intereses. Jāņem vērā tas, vai konkrētais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm vai ne. Arī saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Par saskarsmi ar bērnu (tikšanās biežumu, ilgumu utt.), arī ceļojumiem ar bērnu uz ārzemēm, bērna vecākiem savstarpēji jāvienojas, vēlams rakstiski – noslēdzot vienošanos par saskarsmi ar bērnu, kuru paraksta abi bērna vecāki. Ja vienoties nav iespējams, jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu un jautājums risināms civiltiesiskajā kārtībā.

Uzdotais jautājums nesatur informāciju par motīviem, kādēļ vēlaties mainīt bērnam uzvārdu. Saskaņā ar Civillikuma 151. pantu bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. Arī saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 19. panta pirmo daļu bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties.

Ir gadījumi, kad nav nepieciešama abu bērna vecāku piekrišana bērna uzvārda maiņai. Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 134. punkta 134.9. apakšpunktu, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja: bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības. Tātad nebūs nepieciešama abu bērna vecāku piekrišana bērna uzvārda maiņai, ja vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības.

Aicinām iepazīties arī ar citām publikācijām, kurās sniegtas atbildes uz līdzīgiem jautājumiem, piemēram, šo.