Uzturēšanās pansionātā ir personas brīva izvēle, tādēļ primāri pašai personai ir jāizsaka un jāapstiprina vēlme turp doties. Tāpat persona jebkurā brīdī var lūgt pārtraukt šī pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi pilnvaras izmantošana šajā situācijā nav risinājums.

Jautājums par ievietošanu pansionātā un darījumiem ar personas finanšu līdzekļiem risināms ar aizgādņa starpniecību, pēc kā rīcībspējas ierobežošana principā varētu būt iespējama, jo šādā gadījumā aizgādnis pauž gribu aizgādnībā esošas personas vietā.

Kā norāda Labklājības ministrija, saskaņā ar šībrīža regulējumu, ja personai ir garīgas vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot tiesa izņēmuma gadījumos konkrētās jomās tikai tad, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt (Civillikuma 357. pants). Tas nozīmē, ka nevienu personu tiesa vairs nevar atzīt par pilnīgā rīcībnespējīgu. Turklāt Civillikumā ir noteikts, ka rīcībspēja personai ar garīgām problēmām vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt (piemēram, persona nepazīst naudaszīmes, nemāk rakstīt, lasīt, rēķināt, nepazīst ciparus, tādēļ nemāk iepirkties veikalā).

Tādējādi tiesa, ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtē personas spējas un nosaka rīcībspējas ierobežojuma apjomu, piemēram, personai rīcībspēju ierobežo tādās jomās kā: 1) maksājumu izdarīšana un saņemšana; 2) darījumu slēgšana; 3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām; 4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana un citās jomās (Civillikuma 358.¹ un Civilprocesa likuma 268. pants).

Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju, tiesa nodibina šai personai aizgādnību. Turklāt tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo personu rīkojas kopā, un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi (Civillikuma 358.¹ pants). Piemēram, tiesa var noteikt, ka persona var rīkoties patstāvīgi darījumos, kas nepārsniedz 20,00 EUR, taču kopā ar aizgādni rīkojas, ja darījuma summa pārsniedz 20,00 EUR. Līdz ar to aizgādnis rīkojas tikai tiesas noteiktajā apjomā.

Pēc rīcībspējas ierobežošanas un aizgādnības nodibināšanas būtu vēlams ar pašvaldības sociālo dienestu apspriest piemērotāko sociālās aprūpes formu un iespējas.