Kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti speciālajās izglītības iestādēs, nosaka Ministru kabineta 13.10.2015. noteikumi Nr. 591, informē Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Lai gan nedz noteikumos, nedz citos izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikti gadījumi, kādos pieļaujama izglītojamo neuzņemšana izglītības iestādē, tomēr atbilstoši noteikumu 21. punktā noteiktajam, ja izglītības iestāde atsakās uzņemt izglītojamo pamatizglītības iegūšanai vai turpināšanai, direktors rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par izglītojamā uzņemšanas atteikumu un tā iemesliem. Direktors par atteikumu uzņemt izglītojamo valsts vai pašvaldības izglītības iestādē pamatizglītības iegūšanai vai turpināšanai informē arī attiecīgo pašvaldību. Pašvaldība, ja nepieciešams, sniedz vecākiem vai atbildīgajai amatpersonai informāciju par brīvajām vietām citās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs, skaidro IKVD.

Jāņem vērā, ka izglītojamā vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību (Izglītības likuma 57. panta 1. punkts), savukārt katras pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpst gādāt par iedzīvotāju izglītību (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 4. punkts) un pienākums nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā (Izglītības likuma 17. panta pirmā daļa).

Speciālajā izglītības iestādē uzņemamo skolēnu veselības stāvokli izvērtē pedagoģiski medicīniskā komisija, nosakot viņam piemērotāko speciālās izglītības programmu un vajadzības gadījumā dodot skolai īpašas rekomendācijas darbam ar konkrēto skolēnu, skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”. Ja skolēns uzņemts attiecīgajā izglītības iestādē, komisija ir atzinusi, ka viņš tajā var mācīties. Speciālās skolas personālam, kurš ir kompetents darbam ar izglītojamajiem, kam ir garīgi traucējumi, tādā gadījumā ir pienākums to nodrošināt tā, lai skolas audzēkņi neapdraudētu sevi un citus.

Organizēt izglītojamo drošības pasākumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos, kā arī gadījumos, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, ir skolas vadītāja pienākums.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” paredz – ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību:

* pedagogs informē vadītāju par izglītojamā uzvedību;

* vadītājs nodrošina izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē. Mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām;

* vadītājs rakstiski (papīra vai elektroniska dokumenta formā) nosūta izglītojamā vecākiem informāciju par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar izglītības iestādi;

* vadītājs rīkojumā nosaka atbalsta personāla pienākumus, lai veicinātu turpmāko sadarbību ar izglītojamo un vecākiem un izstrādātu atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamā vajadzībām un situācijai;

* vadītājam ir tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus, lai nodrošinātu uzlabojumus izglītojamā uzvedībā un mācībās;

* attiecīgā pašvaldība nodrošina atbalsta personāla pakalpojumus, ja izglītības iestādē nav šādu speciālistu;

* ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas sadarboties ar izglītības iestādi, bet situācijas risināšanā vēlas iesaistīt citus speciālistus, vadītājs šo informāciju nosūta attiecīgajai pašvaldībai.

Pašvaldība ir tiesīga sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, kas lemj par turpmākajiem atbalsta pasākumiem izglītojamam. Sanāksmē pieaicina izglītības iestādes atbildīgos speciālistus, izglītojamā vecākus, pašvaldības izglītības speciālistu vai pārstāvjus no attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes, sociālā dienesta, bāriņtiesas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citus speciālistus.

Skolēnu, kuram piemīt uzvedības traucējumi, ir nevis jāizolē no sabiedrības, bet gan jāmēģina integrēt tajā, cenšoties sabalansēt šī skolēna tiesības uz izglītību ar pārējo skolēnu tiesībām uz drošu mācību vidi. Pirmkārt, tas jāmēģina darīt ar dažādiem atbalsta pasākumiem, kas nereti speciālajās skolās netiek pienācīgi īstenoti, skaidro L. Grāvere. Ja citādi tas nav iespējams, skolēnam, kā to nosaka minētie MK noteikumi, ir jānodrošina mācības atsevišķā telpā vai, ja tas nepieciešams, jāpiesaista citi speciālisti problēmas atrisināšanai, iespējams, nodrošinot arī atbilstošu medikamentozu terapiju. Pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir tiesīga nepieciešamības gadījumā organizēt komisijas izbraukuma sēdes izglītības iestādē, kurā mācās bērns.