Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 8. pantam un 9. pantam kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam. Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu. Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 32. panta pirmā daļa paredz, ka bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, vecāki nav ierobežoti bērna vārda izvēlē, proti, ir iespēja izvēlēties pašu izdomātu vai kādu no kalendārā atrodamajiem vārdiem.

Vienīgais nosacījums: izvēlētajam vārdam jābūt no latviešu valodas alfabēta burtiem, ar atbilstošu galotni sieviešu vai vīriešu dzimtē, kā arī vārds nedrīkst saturēt neatļautas līdzskaņu kombinācijas. Ja tiek konstatēts, ka izvēlētais vārds ir pretrunā personvārdu pareizrakstības nosacījumiem, vārda ierakstīšana civilstāvokļa aktu reģistrā tiek atteikta.

No norādītā izriet, ka vecāki bērna vārda izvēlē ir ierobežoti tikai attiecībā uz valsts valodas ievērošanu.

Vienlaikus Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Līdz ar to gan Civillikuma, gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumā vecākiem, izvēloties bērna vārdu, būtu jāņem vērā ne tikai vārda formāla atbilstība personvārdu pareizrakstības noteikumiem, bet arī konkrētā vārda nozīme un būtība.

Tiesību akti neaizliedz bērnam piešķirt vārdu Latvija, tomēr vēlme dot bērnam vārdu Latvija vecākiem būtu kritiski jāizvērtē, jo sabiedrībā un starptautiskajā telpā šis vārds asociējas ar konkrētu ģeogrāfisku teritoriju, ar vārdu, kas veidots no tautas nosaukuma, kā arī vārdu, kas ir ar valstiski svarīgu un patriotisku nozīmi.

Latvijas vārda lietojums primāri asociējas ar valsts nosaukumu. Savukārt valsts nosaukuma izmantošana personvārdā var radīt neizpratni un neviennozīmīgu attieksmi sabiedrībā.