2008. gadā tēvs bija galvotājs “Tele 2”. Dzīve iegrozījās tā, ka nevarēju veikt maksājumus. Tagad, 2020. gadā, uzrodas parādu piedzinēju kompānija: atsūta vēstuli, ka tēvs ir parādā 350 eiro ar kavējuma naudu. Pēc trijām dienām atnāk jauna vēstule ar nomaksas grafiku 690 eiro. Līdz šim nav bijis nekādu atgādinājumu. Vai šajā gadījumā nav iestājies noilgums, un vai procenti var tik ātri pieaugt?
Saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Tas nozīmē: ja kreditors vai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs trīs gadu laikā nav veicis nekādas darbības parādu piedziņas jomā, tad attiecībā uz šādiem prasījumiem ir iestājies noilgums.
Arī Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā.
Līdz ar to galvinieka saistības pret kreditoru izbeidzas iepriekšminētajos termiņos, skaitot no dienas, kad kreditors varēja izlietot prasījuma tiesības pret galvinieku, t. i., ar brīdi, kad aizņēmējs (parādnieks) uzsāka saistību neizpildi (izveidojās parāds).
Ņemot vērā noilgumu prasījumu tiesībām attiecībā uz pamatparādu, tāds pats noilgums attiecas arī uz pieprasītajiem procentiem (jo kavējuma procenti nav iespējami bez galvenā parāda esības).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
