Slimības lapa visu grūtniecības laiku līdz pat dekrētam maternitātes un vecāku pabalsta aprēķinu neietekmē. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Vidējo iemaksu algu aprēķina saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. un 32.pantu – noteiktajā 12 mēnešu periodā, neieskaitot pārejošas darba nespējas dienas, par kurām izmaksāts slimības pabalsts (darba nespējas lapa „B”), grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma un bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, kalendāra dienas.

Darba likuma 109.pantā ir noteikts vispārējs aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci. Direktīva 92/85/EEK paredz: "Tā kā strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, fiziskās un garīgās veselības stāvoklim var kaitēt atlaišanas draudi tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņu stāvokli, šāda atlaišana būtu jāaizliedz."

Grūtnieces atlaišana atbilstoši Darba likumam iespējama vien īpašos, stingri definētos gadījumos:
• darbiniece bez attaisnojoša iemesla ir būtiski pārkāpusi darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
• veicot darbu, ir rīkojusies prettiesiski un tādēļ zaudējusi darba devēja uzticību;
• veicot darbu, ir rīkojusies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
• veicot darbu, darbiniece bijusi alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
• darbiniece rupji pārkāpusi darba aizsardzības noteikumus un apdraudējusi citu personu drošību un veselību;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.

Lai gan Darba likums paredz, ka darba devējs var atlaist darbinieku, kas ilgstoši slimo, bet šis regulējums neattiecas uz grūtniecēm, jo likumā teikts: darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.