Galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”

Likumdevējs nav precizējis, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt, jo situācijas var būt ļoti dažādas.  Taču Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, “ja līdztekus studijām [..] bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma”.

Tātad, ja pilngadību sasniedzis bērns turpina mācīties un šī iemesla dēļ nav iespējams gūt ienākumus algotā darbā, vecākam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Savukārt, ja bērns mācās un vienlaikus arī strādā algotu darbu, ņemot vērā minēto Augstākās tiesas atziņu var uzskatīt, ka viņš spēj pats par sevi gādāt un uzturlīdzekļi nav jāmaksā.

Šajā gadījumā jautājums ir, vai bērns, atgriežoties skolā pēc pavadītā laika uz kuģa, ir uzskatāms par tādu, kas nespēj sevi apgādāt. Likums nesniedz precīzu atbildi. Līdz ar to, ja ar dēlu nevarat vienoties, strīds par uzturlīdzekļiem par laiku, kuru bērns pavada skolā, būtu jāizšķir tiesā. Tiesa tad vērtēs, vai pusgada laikā gūtie ienākumi kā matrozim uz kuģa ir pietiekami, lai bērns kā pieaugusi persona varētu pati atlicināt līdzekļus, kas nepieciešami, lai turpinātu mācības skolā pēc laika, kas pavadīts uz kuģa. Šeit būtu jāņem vērā gan dzīves uz kuģa izmaksas, gan vispārējas jūrnieku atalgojuma sistēmas atšķirības. Tiesu praksē šādos gadījumos, ņemot vērā pušu iesniegtos paskaidrojumus un pierādījumus, veic precīzu aprēķinus, kādi līdzekļi nepieciešami, lai bērnam nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu. Ja bērnam ir kādi nelieli ienākumi, piemēram, stipendija, tos atrēķina no nepieciešamās ikmēneša summas.

Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc LV portāls var sniegt tikai vispārīgu informāciju.