Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) pasažierim braukšanas laikā jābūt piesprādzētam, guļus stāvoklī tas īsti nebūs iespējams.

Proti, CSN 23. punkts noteic, ka pasažieriem, kuru sēdvieta aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Vienlaikus CSN 25.4. punkts paredz, ka arī transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

Jāmin arī CSN 183. pants, kurā teikts, ka pasažierus vieglajos automobiļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.

Arī gramatiski tulkojot šīs normas, jāsecina, ka vieglajās automašīnās ir paredzētas nevis guļvietas, bet gan sēdvietas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.⁴ panta otrajā daļā par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēta brīdinājuma izteikšana vai naudas soda uzlikšana transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro.

Protams, no cilvēcīgās puses raugoties, kā arī vērtējot katru situāciju atsevišķi, pastāv iespēja, ka policija nepiemērotu sodu, bet, ja piemērotu, tad izteiktu tikai brīdinājumu. Vienlaikus Jums jāsaprot, ka guļoša pasažiera pārvadāšana ir bīstama.

Neviens nav pasargāts no iekļūšanas ceļu satiksmes negadījumā, piemēram, kāda cita transportlīdzekļa dēļ, taču tādā gadījumā, pārvadājot guļošu un nepiesprādzējušos pasažieri, it īpaši tikko pēc operācijas, gan viņa, gan jūsu drošība, veselība un dzīvība ir vēl vairāk apdraudēta.