Atsevišķās mantas jēdziens ir attiecināms uz laulāto mantiskajām attiecībām, kas pastāv laulāto dzīves laikā, nevis uz tiesisko situāciju, kas rodas pēc viena laulātā nāves.

Mantojuma atstājēja tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar savu mantu nav absolūtas, jo Civillikums (CL) aizsargā neatraidāmos mantiniekus. Taisot testamentu, neatņemamās daļas tiesīgajiem jeb neatraidāmajiem mantiniekiem ir atstājamas viņu neatņemamās daļas (CL 422. panta pirmā daļa).

Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatraidāmais mantinieks manto pēc likuma (CL 425. panta pirmās daļas pirmais teikums). Neatraidāmajiem mantiniekiem pēc mantojuma atklāšanās ir prasījuma tiesība tikai uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (CL 423. panta otrās daļas pirmais teikums), proti, neatraidāmie mantinieki nevar prasīt, piemēram, īpašuma tiesību nodibināšanu uz mantojuma masā ietilpstošu nekustamo īpašumu.

Laulātais ir neatņemamās daļas tiesīgais jeb neatraidāmais mantinieks (CL 423. panta pirmā daļa).

Neatraidāmos mantiniekus atstumt no mantojuma var tikai likumā paredzētajos gadījumos (CL 427. panta otrās daļas pirmais teikums). Testators savu laulāto no mantojuma var atstumt, ja:

– laulātais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora vai viņa augšupējā (piemēram, vecāka, vecvecāka) dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
– laulātais ir ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret testatoru vai viņa augšupējo par noziedzīgu nodarījumu;
– laulātais ir atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
– laulātais ir dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
– laulātais nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru;
– laulātais ir mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
– laulātais, mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas ir noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu;
– laulātais ir pārkāpis laulību;
– laulātais ir apdraudējis otra laulātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu;
– laulība ir izirusi un laulātie vairāk nekā trīs gadus dzīvo šķirti (CL 428. pants, CL 431. pants).

Varat rosināt savu vīru noslēgt ar Jums mantotāja atteikšanās līgumu. Ar šādu līgumu viena puse atsakās no mantošanas tiesības, kas viņai būtu piederējusi pēc otras puses nāves (CL 766. panta pirmā daļa), un līgums aptver arī neatņemamo daļu (CL 768. pants). Mantotāja atteikšanās līgumā var paredzēt atlīdzību par atteikšanos no mantošanas tiesības. Līgums ir spēkā tikai tad, ja tas noslēgts rakstveidā (CL 766. panta otrā daļa).