No jautājuma secinu, ka nekustamā īpašuma īpašnieks, uz kura zemes atrodas patvaļīgi uzcelts šķūnis, vēlas šķūni legalizēt, t. i., nodot ekspluatācijā un reģistrēt zemesgrāmatā. Liecinieki konkrētajā gadījumā nevarēs palīdzēt.

Nav būtiski, kurš ir veicis būvdarbus. Būtiski ir tas, vai būve ir atzīstama par patvaļīgi uzbūvētu. Par patvaļīgu būvniecību atbildīgs ir nekustamā īpašuma īpašnieks. Viņam, iegādājoties īpašumu, vajadzēja zināt, ka būve ir atzīstama par patvaļīgu būvi. Turklāt īpašnieku var administratīvi sodīt par patvaļīgu būvniecību.

Būvvaldes mērķis nav administratīvi sodīt, bet panākt, lai tiktu novērsta patvaļīga būvniecība. Ja pārkāpējs izrāda iniciatīvu un sadarbojas ar būvvaldi, tad būvvalde parasti dod samērīgu termiņu, kurā patvaļīgas būvniecības sekas novērst, piemēram, izstrādājot un saskaņojot būvniecības dokumentāciju, ar nosacījumu, ja patvaļīgi izbūvēto būvi vispār var saskaņot, tā atbilst teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām un teritorijas atļautajai izmantošanai. Ja patvaļīgi izbūvēto būvi nav iespējams tiesiski saskaņot, tā ir jānojauc.

Būvniecības likuma 1. panta 21. punkts noteic, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam.

Konkrētajā gadījumā jāvēršas nevis tiesā, bet gan būvvaldē, kurā ir jāsaņem būvatļauja un jāsaskaņo būvniecības dokumentācija, arī būvprojekts, kuru sagatavo arhitekts pēc īpašnieka pasūtījuma. Pēc visu dokumentu sagatavošanas un saskaņošanas būve tiek reģistrēta zemesgrāmatā.

Par izmaksām precīzāk var noskaidrot būvvaldē un pie arhitekta, kas sagatavos būvprojektu.