Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man pieder nekustamais īpašums (zemesgabals), uz kura atrodas citai personai piederošas ēkas. Tātad ir dalītais īpašums. Tā ir juridiska persona, reģistrēta kā zemnieku saimniecība. Šai personai piederošās ēkas ir atdalītas ar žogu, taču ārpus šīs teritorijas pagalma robežām, ne tikai iekšpagalmā, šī persona regulāri novieto savu traktortehniku un citus lauksaimniecības tehnikas agregātus. Nav noslēgts nekāds zemes nomas līgums. Cik saprotu, šobrīd – zemes piespiedu nomas gadījumā – varu pretendēt uz 5% no zemes kadastrālās vērtības. Kā arī, pastudējot likumus, secināju, ka ēkas īpašniekam ir tiesības uz līdz pat 0,5 ha lielu zemes platību savu ēku apsaimniekošanai. Sakiet, lūdzu, kāda būtu minimālā zemes platība, uz ko šī persona varētu pretendēt piespiedu nomas gadījumā? Zemes īpašuma kopējā platība ir aptuveni 0,7 ha, un man nav īpašas vēlmes atdot savu zemi svešai personai, pat ja tas ir kopīpašums. Vai pastāv iespēja iekasēt maksu par stāvvietu, kas attiecas uz jebkura veida lauksaimniecības tehniku, kura atrodas uz manas zemes?
Nomājamās zemes lielumu un nomas maksas apmēru ietekmē veids, kādā ēkas ir iegūta īpašumā.
Ja ēku īpašnieks tās ieguvis īpašumā likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, tad saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta nosacījumiem ēku īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Nomas maksa par zemi nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.
Zemes robežas un platību nosaka attiecīgā novada pašvaldība.
Ēkas īpašumā var būt iegūtas arī citā veidā, taču katrā ziņā, pastāvot piespiedu nomas attiecībām, abām pusēm būs jāvienojas.
Gan zemes īpašniekam, gan ēku īpašniekam ir tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu. Ja puses nevar vienoties par nomas maksu, arī to var lūgt noteikt tiesai.
Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123. pantam, ja puses nevar vienoties par atlīdzību, nomas maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
