Nodokļu normatīvie akti neierobežo nodokļu maksātāju tiesības izsniegt vai saņemt aizdevumus, kā arī nenosaka aizdevumu noformēšanas vai uzraudzības kārtību.

Vispārējā gadījumā aizdevums, kas ir jāatdod, neveido ienākumu, izņemot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos gadījumus, kad aizdevums tiek pielīdzināts ienākumam, proti, ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

Līdz ar to aizņēmums no personas (kas nav ģimenes loceklis) aizņēmuma brīdī nav uzskatāms par fiziskās personas ienākumu, no kura jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi. Tomēr jāņem vērā, ka aizņēmējam veidosies ienākums, ja aizņēmums netiks atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. Gadījumos, kad fiziskā persona saņem aizdevumu no citas fiziskās personas, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem informācija par to ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tikai tad, ja aizdevuma apmērs pārsniedz 15 000 eiro. Pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma 20% apmērā vai progresīvais ienākuma nodoklis, ja īpašums tiek pārdots saimnieciskās darbības ietvaros. 

Saimnieciskās darbības ietvaros ņemts aizdevums ienākumu neveido, ja aizdevums tiek atdots.  

Savukārt, ja pēc tam nav iespējams atmaksāt naudu (īres tirgus apstākļu maiņa, neprognozējama nodokļu sistēmas reforma u. c.) un nekustamo īpašumu vēlaties atdot/atsavināt parāda vietā, ja tam piekrīt naudas aizdevējs, īpašuma tālākai atsavināšanai šķēršļi nepastāv, ja vien tie netiks noteikti kādā citā līgumā (piemēram, ķīlas līgumā). Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, un visi aprobežojumi iztulkojami to šaurākajā nozīmē.

Pamats: Civillikuma 927. un 928. pants.