Viss atkarīgs no tā, kādas tiesas un kādus lēmumus vēlaties saņemt. Ja runa ir par civiltiesisku strīdu, tad pirmās instances tiesas un apgabaltiesu lēmumus saņemt nevarēsiet.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektore Daina Ose skaidro: „Civilprocesā ideja ir tāda, ka svešām personām no malas lietas materiāli nav pieejami. Tas ir civiltiesiskais jeb privātais strīds, kas pēc būtības uz citiem neattiecas.

Fizisko personu datu aizsardzības nolūkos spriedumi un lēmumi civilprocesā netiek publiskoti. Protams, aktuāls ir tiesas spriešanas jautājums un tiesību normas interpretācija pie noteiktiem strīda apstākļiem. Diemžēl procesuālās normas neparedz tiesas nolēmumu izsniegšanu citādi kā tikai lietas dalībniekiem.

Civilprocesa likuma (CPL) 11.pants paredz skatītāju klātbūtni lietas izskatīšanas laikā, 152.pants noteic, ka informāciju var fiksēt tikai tiesas zālē. CPL 74.pants nosaka pušu tiesības, 208.pantā teikts, ka spriedumu saņem lietas dalībnieki. Tāpat ar lietas materiāliem var iepazīties tikai lietas dalībnieki. Tātad neviens no malas nevar saņemt nolēmumus un lietā esošos pierādījumus arī tad, ja lieta jau ir nonākusi arhīvā.

Tieslietu ministrija un tiesu administrācija strādā pie datubāzes ieviešanas civillietām, un tad arī plašākam personu lokam būtu pieejami civillietu nolēmumi. Ideja tāda - nolēmumi būs pieejami pēc īpašas apstrādes, dzēšot fizisko personu sensitīvos datus un citu identificējošo informāciju.”

Savukārt administratīvo lietu spriedumi (gan rajonu tiesas, gan apgabaltiesas, gan Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi) ir pieejami publiski. (Administratīvo tiesu spriedumi; Judikatūras nolēmumu arhīvs)

Augstākās tiesas nolēmumi, ja lieta skatīta atklātā tiesas sēdē atbilstoši Informācijas izsniegšanas kārtībai, ir vispārpieejama informācija. Šī kārtība nosaka Augstākās tiesas rīcībā esošās informācijas izsniegšanas noteikumus fiziskajām un juridiskajām personām. Tiesa nodrošina informācijas sniegšanu atbilstoši Informācijas atklātības likumam, likumam „Par tiesu varu”, Fizisko personu datu aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

Daļa no Augstākās tiesas Senāta nolēmumiem, kam ir judikatūras nozīme, ir pieejami publiski.

Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja skaidro: „Ja nepieciešams Augstākās tiesas nolēmums, kas nav atrodams publiskajās datubāzēs, tas pieejams Augstākajā tiesā. Esošā gada un iepriekšējā gada nolēmumi – tiesas kancelejās (Senāta Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta nolēmumi – Senāta kancelejā, Tiesu palātu nolēmumi – attiecīgi Civillietu tiesu palātas kancelejā vai Krimināllietu tiesu palātas kancelejā), bet iepriekšējo 10 gadu nolēmumi – Augstākās tiesas arhīvā.

Lai pieprasītu nepieciešamo nolēmumu, jāiesniedz iesniegums: par esošā un iepriekšējā gada nolēmumiem – attiecīgi Senāta kancelejai, Civillietu tiesu palātas kancelejai vai Krimināllietu tiesu palātas kancelejai, par iepriekšējo gadu nolēmumiem – Dokumentu pārvaldības nodaļai. Iesniegumā jānorāda adresāts; dati par iesniedzēju (t.i., vārds, uzvārds, adrese, telefona numurs un, ja ir, e-pasts); ar kura gada nolēmumiem vēlas iepazīties.

 Lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, un, ja interesējas par tiem žurnālisti vai studenti, kam tas ir nepieciešams pētnieciskam darbam, ir jāraksta iesniegums atbilstoši informācijas izsniegšanas kārtībai.”