Tā kā nav zināmi visi faktiskie apstākļi, varam sniegt tikai vispārīgu informāciju.

Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 11. pantam pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams. Līdz ar to no jautājuma nav saprotams, par kādu kriminālprocesu ir runa, jo saskaņā ar KL 11–12 gadus vecu jaunieti pie kriminālatbildības saukt nevar.

Papildus jānorāda, ka KL stājās spēkā 1999. gada 1. aprīlī un vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība, kopš tā laika nav mainīts.

Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Proti, sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu tik tiešām var vajāt visu mūžu. Tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču vienlaikus IeM Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnes izdarītās muļķības var būt tagadnes iemesls atteikumam strādāt daudzu nozaru profesijās.

Vairāk par sodāmības dzēšanu var lasīt LV portāla publikācijā.

Atbilstoši KL 63. panta trešajai daļai par nesodītām atzīstamas:

• nosacīti notiesātas personas, ja pārbaudes laikā tās neizdara noziedzīgu nodarījumu un ja minētajā laikā nosacītā notiesāšana nav atcelta saskaņā ar citiem likumā paredzētajiem noteikumiem;
• personas, kas notiesātas ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tās neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu;
• pēc 2 gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par 3 gadiem;
• pēc 5 gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par 3 gadiem, bet ne ilgāku par 5 gadiem;
• pēc 8 gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par 5 gadiem, bet ne ilgāku par 10 gadiem;
• pēc 8 gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par 10 gadiem, ja turklāt tiesa konstatē, ka nav nepieciešams uzskatīt tās par sodītām.

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona izcietusi pamatsodu un papildsodu. Savukārt, ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad tā atbrīvota no soda izciešanas, ievērojot soda faktiskās izciešanas laiku.

Vienlaikus sodāmību var noņemt apžēlošanas (Valsts prezidenta tiesības) vai amnestijas (Saeimas tiesības) kārtībā. Vairāk par to, ko nozīmē amnestija un apžēlošana, var lasīt LV portāla publikācijā.

Tāpat jāvērš uzmanība, ka sodāmība dzēšas uzreiz pēc soda izciešanas nepilngadīgajiem, kā arī pilngadīgajiem, kuri bija notiesāti par kriminālpārkāpumu, kas izdarīts pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Saskaņā ar likumu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” IeM sistēmā ietilpst tādas IeM padotībā esošas iestādes kā Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas. Minētā likuma 4. pants paredz, ka dienestā (arī koledžas, kuras ir padotas IeM iestādēm) var atrasties persona:

• kura ir Latvijas pilsonis;
• kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajām prasībām;
• kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst MK noteiktajām prasībām;
• kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
• kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
• kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
• pār kuru nav nodibināta aizgādnība.

Līdz ar to būtu jāpārliecinās, vai tiešām pret Jums vispār tika uzsākts kriminālprocess. Ja kriminālprocess tomēr tika uzsākts, precīzi jāzina vecums (kriminālatbildība var iestāties no 14 gadiem), proti, cik Jums tolaik bija gadu un, pats galvenais, par ko Jūs konkrēti tikāt sodīts.

Jūs nepieņems attiecīgajā izglītības iestādē un pēc tam neļaus strādāt par ugunsdzēsēju vai policistu, ja pirms tam tik tiešām esat sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai esat tiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no tā, ka esat bijis atbrīvots no soda).

Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts KL un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Atbilstoši KL 7. pantam noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi (noziegumus sīkāk iedala – mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi):

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par 2 gadiem, vai vieglāks sods;
• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 2 gadiem, bet ne ilgāku par 5 gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 2 gadiem;
• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 5 gadiem, bet ne ilgāku par 10 gadiem;
• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 10 gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.

Piemēri:

• KL 175. panta pirmajā daļā par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tas nozīmē, ka šāds nodarījums ir kriminālpārkāpums;
• KL 253. panta pirmajā daļā par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem. Tas nozīmē, ka šāds noziegums ir mazāk smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums;
• KL 159. panta otrā daļā par izvarošanu, ja to izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgā izvarošanu paredzēts sods ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka šāds noziegums ir sevišķi smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums.