Siltumnīcu būvniecības process ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, un prasības tām tiek nodalītas atbilstoši paredzētajam ēkas ekspluatācijas laikam un to atrašanās vietai. Proti, siltumnīcām, kuras paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam un kas atradīsies privātajā teritorijā (ārpus publiskās ārtelpas), nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti (nav jāsaskaņo ar būvvaldi), kā arī tām nav nepieciešams veikt kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēt īpašumtiesības zemesgrāmatā.

Arī gatavas saliekamas polikarbonāta siltumnīcas būvniecībai (novietošanai) savā zemesgabalā, kuru plānots ekspluatēt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, un kura neatradīsies konstanti vienā un tajā pašā vietā, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja tā atbilst Ēku būvnoteikumu 7.6. apakšpunktā minētajiem kritērijiem – tā ir pirmās vai otrās grupas vienstāva ēka bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) vai pamatne nav dziļāka par 30 cm, atrodas ārpus publiskās ārtelpas (privātā teritorijā) un to nojauc līdz ekspluatācijas termiņa beigām (nepārsniedzot vienu gadu).

Siltumnīcām, kuras paredzēts ekspluatēt ilgāk par vienu gadu (patstāvīgi) vienā un tajā pašā vietā, ir nepieciešams sagatavot attiecīgus dokumentus un tos saskaņot būvvaldē. Dokumentu sastāvs būs atkarīgs no siltumnīcas lieluma:

• grupas siltumnīcas (pilsētā līdz 25 m², ārpus pilsētu un ciemu teritorijām – 60 m²) būvniecībai būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts (Ēku būvnoteikumu 1. pielikums) un 22. punktā minētie dokumenti;
• lielākām siltumnīcām – jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā (Ēku būvnoteikumu 28. punkts) un jāsaņem būvatļauja.

Ja tas ir Jūsu privātīpašums, tad atļauja par siltumnīcas uzstādīšanu savā īpašumā no kaimiņiem nav nepieciešama, jo atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Taču ir jāņem vērā, ka jāievēro attālums, kādā var uzstādīt siltumnīcu no kaimiņu zemesgabala robežas. Tas ir atkarīgs no katras pašvaldības teritorijas plānojuma. Katra pašvaldība ir izstrādājusi teritorijas plānojumu, kas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, arī funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.

Piemēram, LV portāls e-konsultācijā ir rakstījis: saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 287. punktu ēkas bez logiem var izvietot tuvāk par 4 m no kaimiņu zemesgabala robežas vai tieši pie robežas, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku insolācijas prasības un ja ir saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka piekrišana uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas.

Ņemot vērā minēto, lai iegūtu precīzu informāciju par siltumnīcas izvietošanu, iesaku vērsties vietējā pašvaldībā vai būvvaldē (atkarībā no siltumnīcas lieluma).