No Jūsu situācijas apraksta var secināt, ka vēsturiski ir veidojies piespiedu dalītais īpašums.

Vajadzīgs noskaidrot, vai palīgēkas (šķūņi) uz zemes ir uzbūvētas, saskaņojot būvniecību ar vietējās pašvaldības būvvaldi, proti, vai ir izsniegta būvatļauja.

Ja ir, tad, pirmkārt, varat risināt jautājumu ar palīgēku kopīpašniekiem par zemes nomas līguma noslēgšanu un kārtību, kādā tiks maksāta noma par palīgēku daļām, kas atrodas uz Jūsu zemes.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka privāttiesību jomā nav piespiedu funkcijas uzlikt par pienākumu nojaukt palīgēkas vai trešajām personām lūgt uzlikt par pienākumu kopīpašniekiem novērst palīgēkas avārijas stāvokli, ir jāvēršas vietējā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Būvniecības likuma 21. panta devītā daļa paredz: ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpilde tiek nodrošināta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tas nozīmē, ka pašvaldība pieņem lēmumu par bīstamās būves sakārtošanu vai nojaukšanu. Tiesības pieprasīt minēto darbību veikšanu ir jebkurai personai, kuras pašas vai tās nekustamā īpašuma apdraudējumu bīstamā būve rada vai varētu radīt.