Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Nav nozīmes, vai ir radusies avārijas situācija vai kāda iekārta vai mehānisms ir vienkārši nolietojies tiktāl, ka bez remonta vai nomaiņas nav ekspluatējams. Tik un tā var būt, ka, piemēram, lifts nestrādā un ir jāveic remonts. Tas, protams, prasa papildu izdevumus, un ļoti šaubos, vai apsaimniekošanas tāmē tie ir ierēķināti. Maksājot par dzīvojamās pārvaldīšanu/apsaimniekošanu, dzīvokļa īpašnieki maksā, tēlaini izsakoties, santīmus, bet, ja vajadzīgs nopietnāks remonts, ir vajadzīgs lats, un pārvaldniekam ir jāatrod iespēja šo papildu maksājumu iekasēt.”

V.Peipiņš uzskata: lai izbeigtos domstarpības par to, cik īsti maksā mājas apsaimniekošana, pareizais solis ir dzīvokļu īpašniekiem pārņemt māju savā valdījumā, savā bilancē, tad algot profesionālu pārvaldnieku, noslēdzot līgumu par nepieciešamo darbu veikšanu un atalgojumu un iedalot tam līgumā paredzētos līdzekļus.

Ja kādai iekārtai vajadzīgs ārkārtas remonts, tad dzīvokļu īpašnieki paši lemj, no kādiem līdzekļiem tas veicams – no uzkrājuma mājas remontam (tam atliks mazāk naudas) vai ir nepieciešams iedzīvotāju mērķa maksājums.

Kamēr dzīvokļu īpašnieki nekontrolē mājas naudas plūsmu, var spriest visādi un būt mūžam neapmierināti, jo nav reāla priekšstata par to, kur nauda paliek un cik daudz tās mājas uzturēšanai vispār vajadzīgs. Ja apsaimniekotājs, iespējams, izmanto piesaistītus līdzekļus, par tiem ir jāmaksā aizdevuma likme, kas, protams, apsaimniekošanas izdevumus sadārdzina.

Šeit jāatgādina: Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants cita starpā nosaka - dzīvokļa īpašnieka pienākums ir ne tikai kārtot nepieciešamos maksājumus, bet arī piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.